classic
Kurš tad nav psihotropiski blandījies riņķī, domādams par melnajiem caurumiem un E=mc² paraboliskajajām masas daļiņu saskarsmes līknēm?
Klasika.
Un vispār, sapratu, ka viens no krutākajiem veidiem, kā izaudzināt gudru cilvēku, ir dot zīdaiņa vecumā spēlēties ar caurumos bāžamiem formas klučiem. Pēc tieši tā paša principa darbojas pilnīgi visa cilvēka domāšana. Tas aptuveni kā sākt savu vieglatlētikas karjeru ar skriešanu.
Un biš vēlāk tiem sīčiem vajag dot spēlēties ar zobratu konstruktoriem, veidojot paralēlās pārnesumu sistēmas, lai 20 zobratus tālāk viss satiktos tieši pareizajā brīdī.
Arī matemātika ir kaut cik jēdzīga lieta, tomēr tā pamanās eksternalizēt ciparus, kas attīsta ne vairs proporcionālo domāšanu, bet drīzāk grāmatveža viendimensionālos skilus.