Iksirugumta ([info]po) rakstīja,
@ 2012-06-29 03:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
naktsgrāmata
Saule kuļas caur jūru, zem zila tērauda vāka, un debesu gaišajā pusē mutuļiem asiņo zapti;
elpoju lienošās miglas auksto tvaiku - veļu pirts, debesu pagrabs -
līdz iznirst no tumsas ceļazīmes, mirdzošas, uzvarošas, atklājot - aiz manis aust gaisma;
ēnu vēl nav, un putni aizsmakuši trūkstas un bļaustās par cilvēku ļaunajiem sapņiem;
pārnākot mājās, pirms pasaule atceras vārdus un sāk tos kā lodes mest krustu un šķērsu,
palieku iespiests starp sapņiem un īstenību - telpā, kura jau aptvērusi abas un visu.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?