tā ir gan
Kas tur kož? jautā Lapsa.
Kas tur mežā bedri rok?
Āpsi - vai tas esi tu?
Vai tu mežā bedri roc?
Vai tu kod aiz daudziem kokiem?
Vai tu atkal meties traks?

Āpsis neatbild un nerok.
Āpsis te nav bijis.
Lācis arī šodien nav.
Tikai Lapsa, kas tai ticis,
Stāv un runā mežā.

---

Nāk uz upi Vāveres
Draudzēties ar Krupi.
Krupim lielas plaukstas,
Kājām arī plaukstas tikpat lielas,
Krupis glaudīs Vāveres
zem uzplaukušas ievas.

Šļakts, kas tur tāds ūdenī?
Vāverēm kā vienai visām bailes.
Iekāpj ozolā un skatās cauri dobumam,
Kas tas? Vai huļigāns, vai Zaķis?
Kas tur šļakstinās un diez vai tas ir Krupis?

Krastā Cūka.
Cūkai pilnas rokas darba,
jāizrok līdz rītam Liela Bedre.
Cūka šļakstinās jo skaļi,
Krupim peldēties vairs nenāk prieks.

---

Dzeguze, kā pakritusi kliedz.
Nokrīt lejā čiekuri.
Zaķis lejā - sūdzas skaļā balsī -
Ko tu kliedz? Kas, tev nav kauna,
ka es visu pierakstīšu, stulbā vārna?

Nav vairs Dzeguze,
un vietā atlidoja Vārna.
Ko tu, mūdzi, Zaķi, muldies?
Kas tev - darīt nav ko,
bērnu nav un neesi reģistrējies darbiem?
Kas tad upi raks?
Bet upi raka Cūka.

---

Sliekas skatās gaisā, nevar padomāt.
Pusi Slieku apēdušas aizdomīgas Vistas.
Kā tad mežā Vistas?
Vai tad te kāds dārzs?
Visi meža iemītnieki gāja sūdzēties
pie Krupja.

Pienāk pilna bedre, visi Krupim aizspiež durvis ciet.
I ne paklauvēt, ne aizvērties, cik lopu.
Krupim jākasās, un drīz jau dziedās Gailis,
kurš gan jāklausās.

Bet visi meža zvēri sabradāja sliekas.