"Feminisms" kalpo kā aizsegs - tāpat kā "antisemītisms" un "rasisms", kaut nav rasistiskāku cilvēku par žīdiem un Rietumu nēģeriem. "Feminisms" nenozīmē īsti neko. Tāpat kā "demokrātija". Bet, ja izliekamies, ka "feminisms" nozīmē "sievietēm nevajadzētu sist pa muti", tad mēs dzīvojam feminisma utopijā - un jau sen. Savukārt, sievietēm tiek piedots teju viss - kulturāli - un tās nekad nedabū pa muti, bet pilnīgi brīvi un nekontrolēti nododas vardarbībai pašas, turklāt piesedzoties ar "feministisko" argumentu, ka Es Taču Esmu Sieviete jeb Man Viss Ir Atļauts. Bet ir, jā, te viens otrs konkrēts gadījums, kad dzimumlīdztiesīgā sabiedrībā vajadzētu nu tā Kārtīgi iedot pa muti - bet, saproti, nedrīkst. Jo sieviete. A citādi nesaprot. Jei bogu nesaprot. Un tikai vāra aizvien lielākus sūdus citiem (un sev, bet par to vismaz pašas maksās). Un es, protams, esmu aizvainots, jo visu mūžu esmu dzīvojis ar pārliecību, ka laba cilvēka/vīrieša pienākums ir izdabāt sievietēm. Neapšaubāmi, tas ir visnicināmākais stāvoklis, vismaz sieviešu acīs. Neko, pacepšos mazliet, un iziešu otrā pusē ar skaidru skatu par to, kā tiešām labāk izturēties. Vispār, liek aizdomāties feministu kaislīgā mīla pret islāmu. Naivi būtu izlikties, ka sievietes tiešām grib līdztiesību - un arī šo novērojumu droši var rakt un pētīt savā nodabā. Neba man tagad viss ar karotīti jābaro - ja dzīves realitāte aiz vārdiem nav atpazīstama, tad runāšana neko daudz nedos.