Nekādas sazvērestības un ļaunprātības tur nav. Tas skaidrojams daudz vienkāršāk.
Lai kādas būtu V.R. dotības, valoda nav viņa stiprā puse. Toties viņš ļoti labi rubī fišku tajā, par ko runā. Tad nu mazas, trauslas dvēselītes, kuru traumas, šausmas un niknumu, kā reize, ļoti labi apraksta viņu ienīstais vīrietis, sāk piesieties aiz jutības pret formu un iekrīt ar savu nekompetenci saturā. Turklāt, tā kā V.R. ir vienīgais/labākais psihomitoloģijas eksperts latviski runājošajā pasaulē, tad viņš ir kategorija pats par sevi un visiem/-ām, kas alkst izrauties no likumsakarībām, kā tās, citstarp, apraksta cilvēces gudrības krājums, nākas ienīst ne vien patiesību pašu, bet arī tās pārstāvjus (šajā gadījumā - pārstāvi). Līdz ar to V.R. ir tikai divi varianti – klusēt par to, kas viņam universa priekšā jāsaka, vai arī kalpot par ledlauzi un uzņemt tos stinguma sargu sitienus.