Jeb - kontrolēt visu būtisko enerģijas (naudas, zināšanu, emociju, halucināciju etc.) plūsmu. Tā kā "aizliegt visu" būtu uzskatāmi absurdi, tiek uzturēta virtuālā telpa ("valsts"), kurā, kā Sv.Pāvils grieķu filosofiem aprakstīja Dievu, "mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts". Drīkst visu, kas ir atļauts, pēc šīs virtuālās telpas arbitrārajiem noteikumiem, kuri iekļauj samaksu par atļauju būt tik brīvam, ka var pakustēties (bet tikai "valsts" labā, protams).
Man jau šķiet, ka visvieglākais veids apkarot narkomāniju, būtu to izslēgt no matricas kategoriju saraksta vispār - ja nav likuma, tad nav nozieguma. Bet, tā kā zināmus procesus var sasaistīt ar neskaidru vainas sajūtu par to, ka neesi "perfekts" un no marmora, tos var "aizliegt", lai, attiecīgi, veidotu labumu valstij. Tādā ziņā "garīgums" ir neizsmeļams ienākumu avots - cilvēki jādzen aizvien dziļākos kompleksos un par to jāsoda. Pilnīgi mierīgi varētu uzlikt nodokli liekajam svaram, tuvredzībai, sāpīgām atmiņām un zināšanu trūkumam. Varbūt tā būtu tāda laba stratēģija - "iet politikā", lai aizliegtu maksimāli daudz ko. Varētu izrādīties, ka cilvēkiem baigi patīk, un kļūt slavenam, bagātam un, tā kā arī atņemto narkotiku apkārt ir tonnām, arī - laimīgam.