To joku grāmatu ir nāvīgi daudz - un garas arī. Tāpēc mums ir tie tempļa uzraugi - juristi -, kas to štelli gadiem bur un bur, līdz izslāņojas dažādu līmeņu burvji, kas to Kungu var sekmīgāk vai nesekmīgāk uzrunāt.
Pēc būtības ir viņu uzdevums pierādīt, ka es viņiem kaut ko esmu parādā - diez vai man pirms tam būtu viņu argumenti jāizdomā. Rēķināties ar viņu idiotismu un to uzturošajiem faktoriem der, bet nevajadzētu arī ļaut tam pārņemt sarunu kā kaut kam īstam un neapstrīdamam. Ne mans uzdevums izskaidrot, kāpēc tieši viņu "likumi" ir svarīgāki par faktiem un tiesībām.