biš offtopiks
ne par bēgļiem, bet ģimenes detaļu - kādēļ/kādā nozīmē Tev šķiet, ka ģimene ir iznīcināta?
man šķiet, tas ir tikai tāds, hmm, Latvijas fenomens. Te UK, un cik būts Šveicē, Francijā, Vācijā, Somijā, Indijā, un cik redzēts no draugu poļu, spāņu, lietuviešu, itāļu dzīves, visur tur "Ģimene" iet uz urrā, tā, ka man brīžiem ar savu postpadomju traumatisko pieredzi bija/ir autsaidera sajūta - šķiet, ka šajās/tajās valstīs ģimene vēl pastāv kā tāds ļoti nozīmīgs un ļoti daudz ko cilvēka dzīvē (ne tikai traumētību/rētas) noteicošs/ietekmējošs faktors, tāds stiprais balsts, plus arī ir daudz izteiktāk "sievietes vieta ir virtuvē/pie bērniem" domāšana, un, vispār, tiek atbalstīta ģimeņu veidošana/noturēšana.
bet varbūt nesapratu, ko tieši ar to ģimenes iznīcināšanu domāji