"Ja nebūtu valsts..."
Tā traģikomiski: psihopāti nobiedē cilvēkus ar to, ka bez centralizētas vardarbības pastāvēs vardarbība - un paņem "varu" (atņem cilvēkiem brīvību, "likumīgi" padara tos par vergiem), izgudrojot "valsti". Tāpat ar Eiropas Savienību - šaurā elite, uzorganizējusi pāris milzīgus karus, pasaka, ka vienīgais veids, kā izvairīties no varaskāriem kropļiem un viņu vardarbības, ir atdot to valdīšanu uzreiz. Un tad visiem lielie brīnumi: a kā nākas, ka mūs visus apzaga? (tikšķ pēdējās €iro sekundes) A kur tu biji tad, kad tev lika tur piedalīties? Kāda suņa tu tajā brīdī nesūtīji viņus dirst? Bija bail no vardarbības? Un tāpēc tu to leģitimizēji? Protams, ka politiķi, t.i., psihopāti tev draud ar visiem Svētajos Rakstos (likumu sējumos) minētajiem sodiem un mocībām! Bet, kad bija jāizvēlas - atdot viņiem savu brīvību vai nē -, tu laimīgi vilki ķeksīšus cerībā, ka lielākais kauslis pagalmā tevi pasargās. Jē, rait. Un tad kausta visi "aizstāvji" pēc kārtas - "pašvaldība", "valsts" un "EU", par globālajām organizācijām, kuru algotņi nu jau arī fiziski okupējuši reģionu, nerunājot.
"Vara" nekad nav risinājums. Tā vienmēr ir problēma. Bļe, dīl viz it.

P. S.
Vispār, varētu kādreiz saņemties uzrakstīt traģikomisku grāmatu/filmu par to, kā viens džeks, alkatības dzīts, iedevis otram pa galvu un tad, nevarēdams attaisnoties, sācis melot par to, ka ir dieva izredzēts jeb "valsts" ievēlēts vai kkā tā. Un tad tie meli vijas, vijas, vijas, līdz tam, ka droši vien tikai nepilns procents cilvēku apzinās, ka "valsts" ir tikai meli un vardarbība - ja neskaita zagšanu. Protams, daži būs tik ašprātīgi, ka atsauksies uz dārgākajām melu kampaņām - "sabiedriskajiem pakalpojumiem" (kopš kura laika kalpiem jāmaksā pat tad, ja viņi nestrādā un nav man vajadzīgi?) - un nemaz nepamanīs, ka tas ir tas ļaunās karalienes indīgais ābolītis. Tā nu no meliem izaug gigantiskas mafijas, neiedomājama necilvēcība, tumsonība un valodas sagrozītība līdz tam, ka pat valodu spēj apzināties tikai retais, kamēr galma gaiteņos burvji burtodami buro pašu rakstītajās grūtajās upēs un saņem brangu laupījumu par jaunām idejām, kā apmuļķot svešiniekus.
Drausmīgi pretīgi - "vara", šķiet, ir vissenākie un noteikti vismilzīgākie meli mums zināmajā pasaules vēsturē (kas zina, varbūt arī pirms visām Divupēm un Ķīnām pastāvējušas milzīgas "civilizācijas", kurās tie meli aizgājuši tikpat tālu, līdz beigās, protams, salūzuši). Bet cilvēki parasti ne nieka no tā nemācās un tūlīt pat liek uz pleciem jaunus meļus un varmākas ("jo citādi kāds melos un būs varmācīgs - un nebūs neviena, kas aizstāv", khem, a kam man - policijai par šito visu zvanīt?) kā gadījumā ar slaveno "Atlaist Saeimu", kad Saeima ij nepakustējās, vnk tādā vārdā tika nosaukti citi zagļu komisāri, un asaru gāzes vīraka iesvētītie drošu roku ķeksēja brīvības atņemšanas pilnvaras citiem meļiem un varmākām. Fanī - skaidrs, ka tiem valstsvīriem šitik debīli cilvēki, kuri tic tādai iekārtai, šķiet galēji nicināmi un izmantojami. Protams! Nu, bet varbūt nevajag attaisnot viņu cerības? Galu galā - ja kaut maza daļa sabiedrības ieraudzītu tikvien kā acīmredzamo melu un vardarbības realitāti aiz infantilās "valsts" ilūzijas, ne vien tās bābas no VID nevarētu nevienu apzagt, bet varbūt arī pārējie beidzot piečoknītos, ka menti un lodziņi ir tikai teātris, kas nepieciešams, lai uzturētu tā pirmā meļa stāstu.