Centrāla, fundamentāla aplamība. Tava tiesību izpratne ir verga privilēģiju izpratne, t.i., tu neesi iedziļinājies esamības, cilvēka dabas un tiesību būtībā. "Varas" aparāts (melu un manipulācijas aparāts) var sniegt tikai privilēģijas tiem, kuri nav spējīgi domāt paši un kuri grib pārdot savu dabu, savu "dvēseli" kādam, kuram viņš savā māņticībā nodevis savu dzīvību, domātspēju un visu pārējo, kas pieder viņam visās formās - izņemot ticību, kura ir aplama un neatbilst nekādai realitātei: nevienam nav tiesību ārpus savas dabas - Šlesers nav dievs, Šķēle nav dievs, Straujuma nav dievs, es neesmu dievs; mēs visi esam cilvēki, un nevienam cilvēkam nav maģisku spēju atņemt manas tiesības jeb dabu (ja nu vienīgi sakropļojot vai nogalinot mani, kāda arī ir valsts misija, jo bez šādas vardarbības (un tās draudiem) nebūtu iespējams tādiem kā tu iestāstīt, ka tiesības ir jālūdz kā dieva žēlastība). Manas tiesības ir tikpat īstas kā es pats, un man nav ne mazākās vajadzības prasīt tavu, mammas vai Jēkaba ielas bābu atļauju, lai būtu tas, kas es esmu, nenodarot kaitējumu nevienam citam. Savukārt, "valsts" maģisko nozīmīšu nēsātāji gan nodara noziegumus katru dienu, visu dienu, veidojot, uzturot un aizstāvot sistēmas, kuras ne vien laupa cilvēku laiku un enerģiju ("nodokļi"), veselību un dzīvību (kari un fašisma/korupcijas rezultātā īstenotie konflikti ar dabu un citiem "nodokļu fermu" "saimniekiem"), bet arī godu un cieņu, iedvešot cilvēkiem pārliecību, ka viņi ir vergi un ka "valdnieki", nožēlojamie meļi un slepkavas, ir kādi īpaši cienāmi padievi, faraoni, cēzari, pāvesti; lai tādiem zvērētu lojalitāti (kā tu diemžēl dari ar katru teikumu), cilvēkam vispirms pilnībā jāatņem visa sapratne par sevi, par cilvēku un par pasauli. Tādēļ arī pazīstam tādu absurdu kā "valsts" ieslodzījuma un pārmācību iestādes ("skolas"), reliģiskus rituālus ("valsts" svētkus), pastāvīgu "valsts" propagandu (praktiski visi masu mediji) un tad vēl piedzīvojam to koncentrācijas nometnes efektu, kad ieslodzītie vaktē ieslodzītos, lai varmākām pašiem mazāk darba: un tā nu tu kasies pret mani, kad būtu pakasījies pats pret savu verga dvēseli, bet, jāatzīst, labi, ja tu vismaz centies kaut ko saprast, nevis vienkārši noslāpē savu veselo saprātu un ņirgājies (ir arī tik zemu krituši cilvēki - un ne mazums).