Tu esi saputrojis divas neatkarīgas hierarhijas izpratnes. Tas, kas neapmierina mani, ir ticība citu svētām tiesībām domāt manā vietā (un sodīt mani, ja domāju/rīkojos pats). Tas ir tas "varas" modelis, pret kuru iestājos. Cita hierarhija būtu jebkuras struktūras pakārtojumi. Tas, ka cilvēku, piemēram, fundamentāli formē šāds "gars", par kuru var runāt (ne ka tas būtu atsevišķs "ķermenis" - vnk tā ir šī cilvēciskā ķermeņa aspekts, kuru neizsmeļ ģimenes ārsta kompetence), nozīmē, ka uz visu cilvēka dzīvi attiecas principi, kuri ir ne vien fizioloģiski vai intelektuāli, bet vēl arī tādi, kas veidojas, smadzeņu puslodēm darbojoties harmonijā - kad cilvēkā noformējas fundamentālas, patiesas, izprastas un izjustas "vērtības", kuras vada dzīvi jeb kurām tiek pakārtots viss pārējais. Tā nav apspiešana, tā nav "vara", tā nav "lemšana citu vietā" - tā ir vnk daba, kārtība. Brīvprātīga, hierarhiska darba organizācija nav par "varu", un problēmu tur nesaskatu. Ja arī cilvēki dzīvo lielā barā un izvēlas saorganizēties veidos, kur kāds no kāda ir atkarīgs, tad tas var notikt arī uz brīvprātības pamata (nevis piespiedu kārtā - citādi nāve vai brīvības atņemšana). Tāpēc, lai vispār atkarotu jebkādu cilvēka cieņu pamatlīmenī, uzskatu, ka nedrīkst pieļaut tādu kļūdu - jaukt loģisku pakārtotību ar vienlīmeņa lietu nedabisku laušanu kaut kādā "varas" hierarhijā, it kā nododot savas neatdodamās spējas citiem. Vērtības, izvēle un gandarījums nav deleģējams. To nevar un nedrīkst atņemt - un garīgi suicidāls ir tas idiots, kurš domā, ka to vajag atņemt, kā implicīti uzskata jebkurš valstists vai citādi reliģiozs cilvēks, kurš drīzāk uzticas kādam ārējam spriedējam nekā sev. BTW, tāpēc fanātiskā ticība zinātnismam, kurš no reālas zinātnes ir gaismas gadu attālumā, ir FAIL, jo, skatoties tajās simts no triljons aizpildāmajām realitātes atvilktnītēm, cilvēks palaiž garām lietas, kuras tādai emocionāli kroplīgu zinātnieku domai diemžēl nav aizsniedzamas, kaut arī ["dvēseles"] dzīvei neatņemami svarīgas.
Īsumā, cinismam nav pamata. Tas vnk ir gļēvums, un ar to arī jātiek galā, pirms mēs pavisam sabrūkam zem nonsensa vārdu spēlēm par hierarhiju.