Neaizmirsīsim arī, ka informācija uzliek atbildību. Un tā kā mūsdienās informācijas plūsma ir ļoti raita, ir iespēja iepazīties ar ļoti plašu skatpunktu spektru, bet arī legālās sistēmas un cilvēku apčakarēšanas veidi, loģiski, ir attīstījušies un kļuvuši viltīgāki un labāk maskēti, lai savaldītu publiku, kura nu jau (teorētiski) ir gudrāka nekā WWII, tad arī populārākais izdzīvošanas veids ir - neļaut sev uzņemt tādu informāciju, kura man apgrūtinātu izdzīvošanu šajā pasaulē (cilvēka psihes selektivitāte ir brīnišķīgi spēcīgs aizsargmehānisms). Un psihe ir ļoti, ļoti, ļoti spēcīgs instruments, ja kāds man vēlas oponēt, es gaidīšu atvērtām rokām, un, ja cilvēks sevi lauž psiholoģiski, tad ir skaidrs, ka rodas dažādi simptomi - un te jau pieminētās narkotikas (ar to es domāju lietas, kuras patiešām bojā fizisko un garīgo veselību, nevis padara lietotāju mīļu, smaidīgu, apmierinātu un laimīgu ar dzīvi), vardarbība, izvarošanas un viss pārējais.. Līdz ar to tautai rodas iespaids, ka zemapziņa ir kaut kāds monstrs, ka katrā no mums mīt mežacirtējs, kurš to vien gaida kā savai sievai pāršķelt seju, kamēr patiesībā cilvēka psihe ir vienīgais mums vairs pieejamais dabiskais stabilizējošais elements, uz kuru mēs vispār varam paļauties, ja ceram, ka šī pasaule tomēr tiks sveikā cauri. Bet no monstra visi baidās un monstra parādīšanās iespēja izraisa cilvēkos gļēvumu, kas rezultējas savas apziņas norobežošanā no informācijas ("viņam nav taisnība, man pat nav par to jāpainteresējas vairāk un padziļināti, lai zinātu, ka man ir taisnība").

Ja mums ir bijuši ģēniji, kuru zinātnisko un filosofisko darbu tik ļoti ceļam gaismā apsveikumu kartiņās, facebook šārēs un uz saviem t-krekliem, tad kāpēc cilvēki ļauj sevi kontrolēt tādiem cilvēkiem, kuri vēl 40 gados nav pārdzīvojuši un pieņēmuši to, ka mamma bērnībā nepievērsa uzmanību, kuri kādam samaksājuši par diplomdarba uzrakstīšanu, kuri caur paziņām un naudu dabūjuši savu statusu, lai varētu pasauli regulēt pa savam?
Tas ir tas, kas vismaz mani cep visvairāk. Nu, un vēl tas, ka aizmiglotie ļaudis tā nicina jebkuru cilvēku, kuram ir atšķirīgs skatījums (kura atbilstība realitātei var būtiski sagraut indivīda līdzšinējos pasaules konceptus - un tas rada nedrošību, bailes un vēlmi norobežoties, neļaut tam notikt).

Ja kāds domā, ka kontrastējošu viedokļu padziļināta izpēte viņu nogalinās - neko gļēvāku neesmu lasījusi. Varu vien ieteikt padomāt par to, kāpēc gan es negribu, lai oponējošajam viedoklim ir taisnība? Ko es zaudētu, ja taisnība būtu pretējam viedoklim?
Es domāju, ka risks ir acīmredzams - tas var sagraut līdzšinējo uzskatu sistēmu. Un tieši šī norobežošanās dzen mūs kapā. Ir viegli saprast, kāpēc cilvēks rada ģimeni un strādā izdevīgāko no darbiem, lai nodrošinātu tās eksistenci, lai vai kādā sistēmā viņš dzīvot. Bet nedomāju, ka tas ir attaisnojums pieņemt savu dzīves nostāju kā pareizāko vai patiesāko tikai tāpēc, ka mana dzīve man to pierāda. Vērtīgākā lieta, ko es dzīvē esmu vingrinājusies, ir izprast no mana viedokļa atšķirīgos viedokļus. Un tas nepavisam nav grūti, ja vien nomaina gļēvumu ar uzdrošināšanos.

Taisnība ir visiem, un būtu pēdējais laiks cilvēkiem būt atklātākiem pret sevi. Cik var apspiest iekšējās lietas!
Out with the fear, in with the love!



Ja kādam ir man kas pretī sakāms, es labprāt to lasītu. Vienkārši gribas, ja jūs zinātu, kā gribas parādīt citiem visiem to gaismu, ko pats esi ieraudzījis, bet citi, šķiet, neredz. Un, piemēram, šis komentārs ir veids, kā es pēc garas dienas sakopoju savas domas par pasauli un kašķiem par šīm tēmām un pie šī jūzera, cerībā, ka varbūt kādai no šīm lasošajām būtnēm kaut kas no tā liks iedomāties jaunu domu vai papētīt kaut ko nepatīkamu, biedējošu vai absurdu.