Kā man patīk ieraudzīt pie po ierakstiem daudz komentāru! Labākā atslodze pēc garas dienas.

Vārdu sakot, kašķis tak te vienmēr par to, kas un kā nosaka pieņemamos/nepieņemamos rīcības veidus. Un labākās zāles pret šo kašķi ir atzīt sev savas vājības un drusku vairāk pakustināt smadzenes. (un mazāk bērnu pasaulē, jo šitik daudz cilvēku šeit patiešām nav vajadzīgs - bet daudz cilvēku ir izdevīgi tiem, kuri vēlas nopelnīt)
Otrajā pasaules karā pieņemamie rīcības veidi bija augstākstāvošu autoritāšu noteikti - tieši tāpat kā pašlaik ļoti lielā mērā. Toreiz pieņemamības mēraukla bija vienkārši tas, kas ļauj izdzīvot - apstākļi spiež, cilvēki rīkojas neētiski un pārņem varu, bet tu, mazais cilvēks, dzīvo tam visam pa vidu un saproti, ka, ja nepakļausies, tad tevi vienkārši nošaus. Bet cilvēks ir būtne, kura tendēta izdarīt izvēles un veikt rīcības, kuras virzītas uz dzīvības saglabāšanu.

Mūsdienās autoritātes sapratušas, ka cilvēkiem nepatīk, ja viņus ņem un nošauj vai arī iesloga un veic uz viņiem eksperimentus, tāpēc attīstītajās valstīs autoritātes savu varu un 'pieņemamības' mērauklu ievieš ar likumiem, pamatojot tos ar drošībām, brīvībām, ētiskiem un vēl daudziem apsvērumiem. Problēma tajā, ka tehnoloģijas pēdējā pusgadsimtā (vai pat gadsimtā, vai pat pēdējos divos gadu tūkstošos - nav tik svarīgi) ir ļoti, ļoti strauji attīstījušās, un visiem taču ir zināms, ka informācija uzliek atbildību. Bet cilvēki ir ļaudis, kuri, pakļaujoties sistēmai, pielāgo tai savas vajadzības un vēlmes, jo, ja tu neiekļaujies sistēmā, tad izdzīvošanas iespējas ir ļoti apgrūtinātas (un, protams, ir cilvēki, kuri prot un spēj izdzīvot arī ārpus sistēmas, aplausi un labākie komplimenti viņiem no manas puses). Tehnoloģijām attīstoties, ir skaidrs, ka darba stundām vajadzētu sarukt. Bet notiek pretējais, jo augšāstāvošie ļaudis, kuriem bērnībā kāds ko atņēmis un kuri nav šo sāpi atrisinājuši, iemīl naudas un varas smaržu un vēlas dabūt vēl vairāk no visas pasaules labumiem, rīkojoties ar domu tikai par to, kā palielināt apgrozījumu. Līdz ar to viņi ņem un kontrolē visus apstākļus, pie kuriem viņiem kontrole ir pieejama (un, ja ir nauda, tad mūsdienās var kontrolēt vai vismaz ietekmēt tirgus norises, kompāniju sadarbības, klimata norises, politiskos lēmumus, sabiedrības nostāju (diemžēl) un visu ko citu, arī zinātni (un dabai nepatīk, ja viņu ietekmē tik ātri, ka viņas dabīgās norises tai netiek līdzi. ja mūsu norises grib kontrolēt kāds parazīts, kuram liekas, ka viņš ir galvenais mūsu organismā un saprot visu lielo bildi, es domāju, vismaz man kā cilvēkam būtu pret to ievērojami iebildumi un es mēģinātu šo parazītu iznīcināt, cik vien fiksi iespējams)). Un, ja kāds ir augstustāvošs un grib panākt savu, tad, protams, ka viņam ir vajadzīgs kāds sliktais, uz ko novelt visu un jebkuru vainu (kura nenovēršami radīsies šo pretdabisko rīcību rezultātā) - narkomāni (drusku par šo tēmu ļoti iesaku http://www.imdb.com/title/tt1503769/), alkoholiķi (paši legalizē alkoholu un tad pat ar nodokļu maksātāju naudām nevar to visu sapisto tautu sakārtot), varmākas un citi autsaideri. Cilvēkiem vienkārši ir nepieciešams dabīgs dzīves ritms un dzīve saskaņā ar savu iekšieni, nevis ar makdonalda prezidenta iegribām.
Un cilvēks ir dabas sastāvdaļa, bet šķiet, ka ir to aizmirsis. Un, kā jau minēju, dabai nepatīk, ja to steidzina, bet tieši to cilvēks dara, uzņēmies globāla dieva lomu, un tāpēc ir ļoti slikta psiholoģisko saslimšanu un finansiālā statistika pasaulē. Tā arī ir visa mīkla. Cilvēka psihe ir dabas daļa, un tā nav domāta, lai pakļautos tehnoloģijām, ekstrēmai (piemēram, psihi ierobežojošai) politikai un citām mūsdienās populārajām tendencēm. Pie pieaugoša spiediena psihei ir tendence sabrukt, pirms tam, protams, dodot dažādus signālus, kuri brīdina par tuvojošos krīzi.