komunisms tomēr arī valsts - labdarību nedrīkst pavēlēt ar vardarbības draudiem jeb likumiem, piemēram, nodokļu formā. jebkura valsts ir vienkārši rekets ar plašu biznesa un sūdīgu monopola servisu klāstu (nerunājot par ieroču un narkotiku tirgu, kurš iespējams tikai virs likuma). neatbalstu nekāda veida pakļaušanu un aklu paklausību - uzskatu, ka katram pašam jāuzņemas atbildība par savu rīcību, un šī rīcība tikpat labi var būt brīvprātīga un atbildīga - atšķirībā no melnā valsts caurumā, kurš pa plaisām izšauj magnētiskās enerģijas palieku vētras, un cilvēki priecājas par savu sociālā garanta ziemeļblāzmu. tāda nabadzība būtu praktiski neiespējama apstākļos, kuros sabiedrība nedeleģē lauvas tiesu varmāku elitei. un, lai cik skaisti daži no šiem citu dzīvju dancinātājiem arī prastu izteikties, nekāda poētika par "valsti" vai "sabiedrību", lai cik arī pašsaprotami neeksistējošu, nespēj kompensēt to, ko zaudējam, atsakoties no individuālās autonomijas, uzņemoties atbildību par savām attiecībām ar pasauli un veidojot godīgu attieksmi pret lietām - bez kaut kādu tur padievu pastarpinājuma. "valsts" pārstāvim, kurš atzīst brīvu indivīdu izvēli bez centralizētas diktatūras, nāktos pamest savu posteni tūdaļ pēc lielākā iespējamā "valsts" demontāžas darba. pati ideja, ka kādam ir tiesības valdīt pār citiem, ir cilvēka necienīga. jā, cilvēkiem jārūpējas par cilvēkiem - un ir netaisni no "varas" pārstāvju puses uzurpēt individuālismu, kurš pēkšņi kaut kādā veidā ir modificējams no tās pašas kolektīvi represīvās "augšas".