pirmkārt, nesen redzēju kā pāri melnai strīpai cita ļopene precīzi pārvelk pāri baltu svītru, t.i., gaismas apstākļi tajā 10km augstumā diezgan identiski.
otrkārt, vēl tagad var novērot, kā aiz [vecākām?] lidmašīnām tās svītras gaist (ļoti ātri), kamēr jaunākās vispār neatstāj svītru, bet aiz daudzām paliek kupli, biezi "mākoņi", kuri labu laiku pēc tam izsmērējas pa debesīm un krīt lejā - reizēm novērojamās lejupkrītošās kārtās (laikam jau tie izsmidzinātie elementi sadalās pa pirmreizinātājiem). Tā nu dažas dienas par spīti pastāvīgajam lidmašīnu trafikam debesis ir zilas, bet citas dienas - krustu šķērsu svītrās, kuras pārvēršas pelēkā foniņā (kas nekad nav noticis un nevar notikt ar kondensātu).