01:21 - left hand black
Cilvēki tikumiski (morāli) samulst, kad noliedz atšķirību starp labo un ļauno un grib iet "zelta vidusceļu", kaut gan visbiežāk šis "vidusceļš" ir akla maldīšanās bezceļos, jo labā pamats nav principā skaidrs, līdz ar ko arī ļaunais var paslēpties no vērtējuma un piekukuļot ar bezjēdzīgām baudām, vēl tālāk atvirzot brīdi, kad labais gūs iespēju atklāties. Ļaunums ir viltīgs - tas pārliecina, ka adekvāts skatījums ir slikts, ne-tik-patīkams kā ļaunais. Savukārt, labais, patiesība - bezkaislīgi uzrāda īstenību un ļauj izdarīt brīvu izvēli. Neizdarīt šo izvēli ir atlikt vērtējumu, bet izdarīt izvēli par labu ļaunajam ir pretruna jeb atteikšanās no saprāta un, līdz ar to, vērtējuma iespējas. Bezsamaņā viss ir pieņemams. Un tad rodas dziļā stupora umurkumurs: vai pastāv labais un ļaunais? vai īstenība eksistē? vai es vispār esmu? To sauc par ārprātu. Bet līdz ar ārprātu cilvēku pārņem arī vājprāts, kurš apgrūtina atgriešanos pie saprāta. Tā nu pa ielām klimst vājprātīgo pulki, pulcējas krogos un ofisos, veido sev filmas un mūziku, jokus un formulas, lai uzturētu ilūziju, ka viņiem ir kaut kāda nevērtējama taisnība. Savukārt, uzraugiem, sociopātiskajiem "valdniekiem" tas ir dziļākais baudījums - apvest ap stūri tādu kaudzi cilvēku un turklāt pavedināt attaisnot viņu ļaunprātīgo bezsirdību pašu bezapziņas rīcībā. Tāda ir ļaunuma seja: neizprotoša, apjukusi, nevērtējoša, pārliecināta par iespēju neuzņemties atbildību un neizdarīt tikumisku izvēli - tādu, kura atšķir labo no ļaunā. Jo pastāv taču tikai izdevīgais un neizdevīgais. As above, so below.
15:16 - "Desmitā tiesa" bija gatavās brīvdienas!
Kad valdnieki lika kristīties - vai nogalināja - un ņēma brīvprātīgos piespiedu ziedojumus, tad tā bija tumsonība. Jā, bet, kad līdzīgi izpildās valstticība (konkrēti, sekta "Latvija"), tad tā ir svēta un laba lieta. Ja ļoti vajag, var pat izdomāt, ka citādi nebūtu iespējama centralizēta debilizācija (skola), centralizēta veselības bojāšana/kontrole (poliklīnikas, slimnīcas) un valdnieki savām vajadzībām nebūtu uzcēluši ceļus, kurus mums, zemajiem vergiem, ļauts aizskart ar savām reģistrētajām pēdām vai riepām.
"Latvija" ne ar ko nav īstāka vai labāka, vai racionālāka par, piemēram, Luterāņu baznīcu vai Romas Katoļu baznīcu. Vnk šobrīd tas ir tas cilvēku kontroles mehānisms, kurš darbojas vissekmīgāk. Protams, ja neskaita kultūru jeb hipnotisko miglu, kuras apstākļos cilvēki akli pieņem "Latviju" par savu kungu un glābēju, ielaižot to savā patriotiskajā sirdī.
The only significant grouping of Whites left in Europe who were not—nominally at least—Christians by the year 1000 AD were to be found in the Baltic and Eastern European regions. To destroy this last bastion of paganism the Church employed the services of some of the most fanatic Christians of all—the Teutonic Knights.
By 1198, however, these knights had changed from being purely passive and took an active part in the war against the non-White Muslims, becoming known as the Teutonic Knights. Membership in the order was strictly limited to Christian German noblemen. The Teutonic Knights received official recognition from Pope Innocent III in 1199, and adopted the official uniform of a white tunic with a black cross.
Soon their deeds on behalf of Christendom became famous. In 1210 they were invited to Hungary by the king of that country to participate in a war against the non-Christian pagan tribes in Eastern Europe.
The Teutonic Knights jumped at the chance, and by using violence and mass murder, soon became known as effective Christianizers amongst the pagan Whites of Eastern Europe. This genocidal evangelism soon became the sole obsession of the Teutonic Knights—by 1226 the order had set up permanent settlements in north eastern Europe.
In 1226, the Holy Roman Emperor granted the Teutonic Knights control over what was then Prussia (today northern Poland) to rule as a fiefdom on condition that they convert all the locals to Christianity. In 1234, Pope Gregory IX granted the Knights control over any other territory that they might conquer from the pagans. The Teutonic Knights soon built a series of imposing castles to defend their new territory, some of which still stand today.
From the safety of these castles they waged their own brand of evangelicalism, which was limited to the Frankish king Charlemagne’s recipe—once a number of pagans had been captured, they were offered the choice of either being baptized and accepting Christianity, or being killed on the spot.
Unsurprisingly, almost all chose conversion. The price for being caught practicing paganism after being baptized, was instant death.
@ Arthur Kemp