sociālie parazīti
Ar ko idiotu "pašapziņa" izpelnījusies vārda "apziņa" klātbūtni?
Pastāv tāda suga (teiksim, "bars" kā atsevišķu indivīdu centrālā daba), kura dzīvē operē tīri sociālās varas kategorijās. Aktīvi un pasīvi - manipulējot un pielienot. Tikmēr reālos resursus, kuri šajā emocionālajā birokrātijā tiek aprīti, ražo cilvēki, kuriem tas prasa laiku un kompetenci. Saujiņa cilvēku, kuri apzinās, ko dara, nodrošina idiotu baru ar "brīvpusdienām", kuras tad arī formē idiotu "pašapziņu". Kuces un kretīni. Jes. Jū don't know hū jū ār. Yes, you.

Tas arī skaidro, kāpēc neieviešas sociālais taisnīgums - tas pieprasa katra indivīda dabisko atbildību. T.s. "brīvība" ir dabiskais lietu stāvoklis, kurā parazītisms dabiski tiek apkarots. OK, pat dabā pastāv parazīti, bet šinī sabiedrībā parazīti citiem wannabe parazītiem skaidro, ka "vajag iet un ņemt" un "tu esi to vērta", un tml. tukšu bulšitu, kas tikai vairo parazītu un wannabe parazītu "pašapziņu" jeb fiktīvās "tiesības" lemt citu vietā, tostarp diktējot, "kā tagad būs" - ārpus reālām sakarībām.
Nu, un tie parazīti uztur savus stāstus, savas vēstures, savas teorijas, ticot tām paši un mācot tās saviem bērniem (valsts ir viens liels parazīts - ieskaitot skolu sistēmu). Un varbūt nahren spēlēt līdzi. Varbūt fucking mirstiet, "pašapzinīgie" kropļi, parazīti, mēsli! Jā, es esmu sasodīti dusmīgs, jo beidzot nākas atzīt, ka esmu ļāvis drāzt arī sevi - ne jau ar reālām sakarībām un faktiem, bet ar to sūdu, ka tev kāds jāciena tikai tāpēc, ka viņš tā grib.

Es neiestājos par neviena aktīvu apspiešanu - tas būtu pret saprātīgām brīvības sakarībām - bet brīdī, kad kāds cenšas mani aplaupīt - varbūt tajā brīdī man ir visas tiesības tajā privātajā sitiena telpā, kurā mūdzis ielīdis, izšķaidīt daudz par ilgu parazitējušo purnu.
Labdarība ir viena lieta - tā ir brīvprātīga ciešanu mazināšana. Bet tad vēl ir parazīti, kuri pieprasa daļu manis, manu spēju un resursu, jo viņi tā vnk grib - un viņiem pietiek "pašapziņas" (t.i., viņi sevi tik ļoti lielā mērā neapzinās), lai kko tādu vispār pārspļautu pār savu Homo Sapiens Sapiens lūpu.

Varētu apcerēt tādu ideju kā "dabiskais nāvessods" - situāciju, kad cilvēks, kurš pārticis tikai no krāpšanas, aiziet bojā, viņa upuriem apzinoties un pārtraucot krāpniecību. Tam būtu jānotiek visu laiku - vnk droši vien arī citi nav pievērsuši uzmanību tam, cik lielā mērā daži var pārtikt tikai no parazītisma. Un es nerunāju par bērniem.