÷

18. Oktobris 2013

03:22 - nepielūdzamās sakarības

Bara uzvara jau sākotnēji ir indivīda zaudējums.
Bars var nosist indivīdu, bet indivīdu definē brīvība.
Bars vienmēr ir vergs, un visvairāk - kad nogalina indivīdu.
Te nu ir - kā Sabiedriskās Attiecības pret žurnālistiku. Maucība pret godaprātu. Sociālisms pret brīvo tirgu. Tā nekas, kas upurē indivīda iekšējo vienotību formālām attiecībām, nav cilvēka cienīgs. Ja kādam galīgi nav, ko darīt, var paspriest, ko nozīmētu "bara cienīgs". Bet to laikam sauc par gaļu.

P. S.
Bet tas, kurš lien svešā kautiņā, pa purnu dabū tieši par neko - jo par neko tur arī ir ielīdis. Tā nu ir trīs pozīcijas - liekulība, gļēvums un [paš]cieņa. Jeb - melošana, piekrišana un patiesums. Un, ja kāds grib piekrist gan melim, gan patiesajam, tad viņu tieši tur saraus uz pusēm.

Ja tik ļoti nenāktu miegs, vēl izvērstu individuālās un dabiski vispārējās dzīves izvērtējumu par tēmu "Saldi, mīksti vai skarbi?"
It kā - cik var atkārtot pašsaprotamo - bet diemžēl stulbums ir ļoti izplatīta realitāte. Bara realitāte. Un bars jau pēc [kaut kādas tur] definīcijas ir liels.
Ej dirst, bars! Ej dirst! Tu vari nogalināt, tu vari izdzīvot, bet tu nekad nezināsi, kas ir cilvēks.

13:32 - sociālie parazīti

Ar ko idiotu "pašapziņa" izpelnījusies vārda "apziņa" klātbūtni?
Pastāv tāda suga (teiksim, "bars" kā atsevišķu indivīdu centrālā daba), kura dzīvē operē tīri sociālās varas kategorijās. Aktīvi un pasīvi - manipulējot un pielienot. Tikmēr reālos resursus, kuri šajā emocionālajā birokrātijā tiek aprīti, ražo cilvēki, kuriem tas prasa laiku un kompetenci. Saujiņa cilvēku, kuri apzinās, ko dara, nodrošina idiotu baru ar "brīvpusdienām", kuras tad arī formē idiotu "pašapziņu". Kuces un kretīni. Jes. Jū don't know hū jū ār. Yes, you.

Tas arī skaidro, kāpēc neieviešas sociālais taisnīgums - tas pieprasa katra indivīda dabisko atbildību. T.s. "brīvība" ir dabiskais lietu stāvoklis, kurā parazītisms dabiski tiek apkarots. OK, pat dabā pastāv parazīti, bet šinī sabiedrībā parazīti citiem wannabe parazītiem skaidro, ka "vajag iet un ņemt" un "tu esi to vērta", un tml. tukšu bulšitu, kas tikai vairo parazītu un wannabe parazītu "pašapziņu" jeb fiktīvās "tiesības" lemt citu vietā, tostarp diktējot, "kā tagad būs" - ārpus reālām sakarībām.
Nu, un tie parazīti uztur savus stāstus, savas vēstures, savas teorijas, ticot tām paši un mācot tās saviem bērniem (valsts ir viens liels parazīts - ieskaitot skolu sistēmu). Un varbūt nahren spēlēt līdzi. Varbūt fucking mirstiet, "pašapzinīgie" kropļi, parazīti, mēsli! Jā, es esmu sasodīti dusmīgs, jo beidzot nākas atzīt, ka esmu ļāvis drāzt arī sevi - ne jau ar reālām sakarībām un faktiem, bet ar to sūdu, ka tev kāds jāciena tikai tāpēc, ka viņš tā grib.

Es neiestājos par neviena aktīvu apspiešanu - tas būtu pret saprātīgām brīvības sakarībām - bet brīdī, kad kāds cenšas mani aplaupīt - varbūt tajā brīdī man ir visas tiesības tajā privātajā sitiena telpā, kurā mūdzis ielīdis, izšķaidīt daudz par ilgu parazitējušo purnu.
Labdarība ir viena lieta - tā ir brīvprātīga ciešanu mazināšana. Bet tad vēl ir parazīti, kuri pieprasa daļu manis, manu spēju un resursu, jo viņi tā vnk grib - un viņiem pietiek "pašapziņas" (t.i., viņi sevi tik ļoti lielā mērā neapzinās), lai kko tādu vispār pārspļautu pār savu Homo Sapiens Sapiens lūpu.

Varētu apcerēt tādu ideju kā "dabiskais nāvessods" - situāciju, kad cilvēks, kurš pārticis tikai no krāpšanas, aiziet bojā, viņa upuriem apzinoties un pārtraucot krāpniecību. Tam būtu jānotiek visu laiku - vnk droši vien arī citi nav pievērsuši uzmanību tam, cik lielā mērā daži var pārtikt tikai no parazītisma. Un es nerunāju par bērniem.

14:58 - "vīrieši domā tikai par seksu"

Ir divi debili pieņēmumi, ar kuriem kuces uztur savu izdzīvošanu:
1) Visiem vīriešiem vienmēr jāgrib visas sievietes (tāpēc viņas pārvērš savu dzīvi par tukšu "seksualitātes" teātri un savstarpēju sacensību)
2) Visiem vīriešiem jātic pirmajam pieņēmumam un tādēļ kaut vai vainas un kauna sajūtas dēļ jāizliekas, ka viņiem tās kuces patīk - un jāuztur tās.

Tādas sievietes vēsturiski sauc par maukām. Ejiet dirst, maukas! Pietiek!

21:37 - The first rule of Sviesta Ciba

Tāds pizģec, ka var salikt šitos divus pēc kārtas kā pirmos.

Par noteikumiem.

1) Šajā saitā cenzūra neeksistē. Es ticu vārda brīvībai.
2) Aizliegts publicēt materiālus, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu. (Latvijas likumdošana aizliedz publicēt, piemēram, bērnu pornogrāfiju vai materiālus, kas aicina gāzt valsts varu, un arī lielu daudzumu citu lietu. Ir daudz likumu, kādi tie ir, ne es, ne tu īsti nezinām.
Ja nu kas, gan jau laipns tēvocis no policijas piezvanīs un uzaicinās tevi uz pārrunām. Paskaidros, ka esi pārkāpis kādu likumu, par kuru tu pirmo reizi dzirdi...)

22:46

Es toutalī gribu skeitparku blakus istabā. Ik pēc pāris stundām kompja pusstundiņu paripināties.

23:05 - optimizācija

Lai nu ko, bet sīkpakas pastā točna varētu izsniegt arī robots. Jebkurā dienā, jebkurā laikā. Tipa kā vending machine. Īzī. Bet, nu, huju. Tante pagaidām lētāka. Jāgaida darba laiks.
Powered by Sviesta Ciba