nepielūdzamās sakarības
Bara uzvara jau sākotnēji ir indivīda zaudējums.
Bars var nosist indivīdu, bet indivīdu definē brīvība.
Bars vienmēr ir vergs, un visvairāk - kad nogalina indivīdu.
Te nu ir - kā Sabiedriskās Attiecības pret žurnālistiku. Maucība pret godaprātu. Sociālisms pret brīvo tirgu. Tā nekas, kas upurē indivīda iekšējo vienotību formālām attiecībām, nav cilvēka cienīgs. Ja kādam galīgi nav, ko darīt, var paspriest, ko nozīmētu "bara cienīgs". Bet to laikam sauc par gaļu.

P. S.
Bet tas, kurš lien svešā kautiņā, pa purnu dabū tieši par neko - jo par neko tur arī ir ielīdis. Tā nu ir trīs pozīcijas - liekulība, gļēvums un [paš]cieņa. Jeb - melošana, piekrišana un patiesums. Un, ja kāds grib piekrist gan melim, gan patiesajam, tad viņu tieši tur saraus uz pusēm.

Ja tik ļoti nenāktu miegs, vēl izvērstu individuālās un dabiski vispārējās dzīves izvērtējumu par tēmu "Saldi, mīksti vai skarbi?"
It kā - cik var atkārtot pašsaprotamo - bet diemžēl stulbums ir ļoti izplatīta realitāte. Bara realitāte. Un bars jau pēc [kaut kādas tur] definīcijas ir liels.
Ej dirst, bars! Ej dirst! Tu vari nogalināt, tu vari izdzīvot, bet tu nekad nezināsi, kas ir cilvēks.