cepelīni.lt
Viens tāds skuķis ir drošs - viss, kas mirgo, ir zelts,
Un viš pērk savas debesu kāpnes.
Kad tur tiek, viņa zin' - pat ja veikali ciet,
Vien ar vārdu var dabūt, ko meklē.
Ohoho, o, ohoho, viņa pērk savas debesu kāpnes.

Un uz sienas stāv teikts, bet viņa grib zināt točna,
Citreiz vārdiem ir dažādas jēgas,
Kokā pie strautiņa putniņš dziedādams dzied,
Reizēm visas tās domas ir garām.
Ū, liek man domāt...
Ū, liek man domāt.

Ir tas fīlings, kas nāk tad, kad rietumus redz,
Un mans gars raud, kā gribētos projām.
Manās domās ir tā, dūmu gredzeni kokos
Un to stāvošo, lūrošo balsis.
Ū, liek man domāt.
Ū, tiešām liek man domāt.

Un tā čukst, ka jau drīz, ja vien dziedāsim līdz,
Stabulētājs mūs vedīs pie prāta.
Un tad uzausīs rīts tiem, kas stāv, nenotrīc,
Smieklu atbalsis piepildīs mežus.

Ja tavos krūmos kaut kas nočab, necel brēku -
Tā maija mēneša talka.
Jā, divi ceļi ir, kur staigāt, bet beigu beigās
Pietiks laika mīt tekas.
Un tas liek man domāt.

Un dūc tev galva, prom tas neiet, ja nu nezini,
Stabulētājs sauc līdzi.
Klau, mīļā, vai tu dzirdi vēju, vai tu zini,
Tev kāpnes čukstošā vējā?

Un vijamies mēs līdzi ceļam,
Mums ēnas garākas par dvēselēm.
Iet mūsu pazīstamā dāmīte,
Kas balti spīd un turklāt blato,
Kā visas lietas vēršas zeltā.
Un ja tu dikti stipri klausīsies
Tas meldiņš beidzot pieleks tev.
Kad ir viss viens un viens ir viss,
Neripot, kaut esi akmenis.

Un tas skuķis pērk debesu kāpnes.