Jack Sparrow and the Dead Man's Chest

- Jack... The Pearl...
- She's only a ship, mate.
- He's right - we have to head for land.
- It's a lot of open water.
- It's a lot of water.
- We have to try! We can get away as it takes down the Pearl.
- Abandon ship! Abandon ship or abandon hope!

Nebiju kārtīgi noskatījies Karībjūras Pirātus. Skatos otro daļu un nākas konstatēt, ka neticami ģeniāls darbs. Reizē tik skaidrs un vienkāršs un reizē tik smalki izstrādāts - patiess un precīzs.
Skaisti, ka kāds apstiprina to visu drāmu. Pasaka, ka tas ir normāli. Tikmēr lielākā daļa skatītāju droši vien nemaz nesaprot, par ko tas viss ir. Bet tāpat jūt.
Vispār - apbrīnojami, cik daudzi tādu dvēseles bagātību uzskata par kaut ko sliktu. Bet, nu... ko var gribēt no mirušiem astoņkājiem...



P. S.
Jea, tikai visā tajā motīvā, kas parādās iekš Fight Club, Fahrenheit 451, Pirates of the Caribbean, 1984 utt. man aizvien iztrūkst galvenā elementa - tās dzīvās sievietes. Varbūt šis žanrs vispārēji ir tik ekskluzīvs tieši tāpēc, ka tāda sieviete atmirdz reizi gadsimtā - un nav nekādas garantijas, ka tu viņu nenogalināsi. Tiesa, kad tā parādās otro reizi, varbūt izrādās, ka pirmajā tā nav bijusi viņa. Vai pat pirms otrās reizes. Jo pat pirmā var nepienākt.

P. P. S.
Gribēju darīt kko ne pie ekrāna, bet fok - taga vaig trešo daļu skatīties :(