Re: lol
ok, sapratu, ko tu saprati/nesaprati, un ko es sapratu/nesapratu, vai vismaz aptuveni :D

mēģināšu pārfrāzēt sevis iepriekš teikto citādāk


Bet tas viens fakts, ka viss, kas tu esi, pārstās eksistēt, ir pieņemams tikai tajā brīdī, kad mokas dzīvot tiešām pārsniedz šī nepieņemamā fakta spēku.

nu, jā, un zaudēt visu - tas ir neizsakāmi rūgti. jau, vērojot kādas savas daļas nāvi, sirds saraujas kā kritusi lapa karstā saulē - viss tev svarīgais ir nolemts galējam pazemojumam, un par visu vairāk - tava dzīvība.

kas tieši padara nāves faktu tik nepieņemamu? kas ir tas, kas padara Tev to tik rūgtu?

"viss, kas tu esi, pārstās eksistēt" <-- kas tajā ir tik briesmīgs? (un es šo jautāju NE no pozīcijas, manuprāt, kur mokas dzīvot ir lielākas par nāves faktu.)

laikam tas ir tas, kas mani mulsina, tas ko es nesaprotu, un ko mēģinu saprast, šo te visu rakstot - kas ir tas nepieņemamais tajā, ka "viss, kas tu esi, pārstās eksistēt"?? kas ir tas, kas Tevi tajā stindzina?