vai nāve nav kaut kas pārāk abstrakts/vispārināts, lai no tās baidītos?
var baidīties no konkrētām fiziskām sāpēm, var baidīties no nezināmā, kas būs tai brīdī vai pēc tam, var baidīties vairs nesatikt kkādus cilvēkus, vai baidīties vairs kaut ko nepiedzīvot, nejust, nedomāt. bet pati nāve? meeh, vienas plaukstas sitiens mežā un čušs

un arī viss tas, kas tu esi, ir tikai tikmēr, kamēr tu esi. to, ka tevis vairs nav, nevar nekādi ietekmēt vai mainīt, līdz ar to bezjēdzīgi ir to pieņemt, vai nepieņemt, tas tāpat notiks. un tērēt laiku, kurš tāpat vairs nav atlicis daudz, lol, lai apzinātos vai šausminātos par lietām, kuras nav iespējams ietekmēt ir daudz nejēdzīgāk nekā savākt resursu druskas un maukt pēc lietām, kuras vēl gribās paspēt izdarīt :]