Esmu reģistrēts baložu tēvs.
Lodžija ir padarīta neapdzīvojama putniem.
Bet viņi? Sīkas tikai uz brīdi bija prom. Viss ir atpakaļ, un jau vispār pohujā, uz mana skapja.



Es nesitu putnus, ne arī cilvēkus. Es vēroju, kas notiek. Piedodiet, esmu labiņais, un mazohists – man nesāp, ja mani sit. Ja būtu radikāli, es sistu cilvēkus. Neatceros, kad pēdējo reizi bijis, bet viņi reāli aizvāktos. Mans spēks ir rets un fokusēts.

Karate un ušū ir sīkums. Es nekļuvu drosmīgāks, un neiemācījos sist. Bet muskuļu atmiņa. Draugs, kurš tobrīd trenējās jiu jitsu, pālī, draudzīgā sparingā (jo es aicināju draudzīgi sparingot full contact). Mēs kāvāmies kādā pilsētas pagalmā. teica "tu esi fakin labs. negaidīju". Jā, viņam nesanāca man īsti iesist, karate muskuļu atmiņa. Gunta vēroja, kā divi "profesori" pišās pa nakts pagalmu.

Pagaidiet, kamēr ielādēju bildi

Eirovīzija ir zem mana goda, neskatos vairāk par virsrakstiem. Bet gnīdas ieraksts ir white supremacy. Man viņš sen nav interesants, jo tā ir puņķu bumba. Es bērnībā pacietīgi krāju puņķus, ritinot bumbiņā. Sanāca liela bumba pēc laika. Un tad es to liku uz kārā zoba. Es tuvu apvēmos, cik pretīgi. Gnīda šķiet kā tā bumba.

Nav nekādu supremacy. Visi cilvēki ir Dieva mīlēti, pat Gnīda.

Bet Gnīdim sen nojucis prāts. Es piekritīšu lai viņš nomirst. Tā ir viņa vienīgā iespēja. Ļoti ļauns cilvēks. Tas tikai reizina viņa ļaunumu.
Viņa elks, Maskavas patriarhs, kurš bučo putina roku, un "svēta" ieročus ar ko nogalina nevainīgus cilvēkus.

Es tev vēlu nāvi, Gnīda. Tā ir mana lielākā žēlastība. Tad tu tiksi atbrīvots. Tici vai nē – nāve tev ir vislabākais. Dievs sodīs, bet ne bargi, jo tu ļoti ciet.

Es nekad nemīlu maz. Arī Feita var apliecināt. Es nojūku pilnībā. Un Feitas gadījumā, kad pašķīrāmies, es gribēju nomirt, reāli es meklēju nāvi. No shit. Kristīne šeit cibā, ne Govs, mani izglāba, dziedēja.

Kristīne bija/ir enģelis.

Laura. Jau esmu atteicies. Es cietu gadiem. Dzēru vnk nonstopā

Tho, precīzs viņas teksts, lai arī mazs viņas ieguldījums: "tas ko tu dari, ir visi mani bijušie puiši = 3x kopā ņemti"

Bija tā, ka man bija jāiet uz darbu, un mēs mirkām asarās, viņas koridorā skūpstoties. Vispār nespējām šķirties.

Tikai, es nepavilku 20 gadus jaunu meiteni. Pilnīgi cits mindset. Tā arī izjukām

Drausmīgs pazemojums cibiņai nāca vienā kopballītē. Mēs drāzāmies ka trusīši, man 36, viņai 20. Jebkur, jebkad. Mēs izgūlāmies viņas vasarnīcā, Saulkrastos. Govs zina – Radionaba raidījuma vadītāja.
Visi it kā aizmiguši, mēs kniebjamies kopējā telpā.
Un tad man pālis gribēja, lai visi dzird. Es nometos no viņas nost, un skaļi pārmetu, ka viņa vispār nepiedalās. Jā, tā bija – viņa bija ļoti sirsnīga, bet gulēja kā matracis, ko vālēt. Es kliedzu apvainoju, ka viņa vispār nepišās, ka klātesošie pamodās. Kaut ko apmēram, ka es viņu nejūtu, tas ir kā pist sūnas.
Meitene rāvās kājās, un skrēja prom pa akmeņu ceļu, raudādama, saulainā 5-6 rītā. Es metos pakaļ. Abi noraudājušies, samierinājušies, devāmies basām kājām, atpakaļ uz vasarnīcu.

Ir kliedzējas un nekliedzējas. Gunta bija kliedzēja, citas nē. Kā Gunta kliedza, es nost

Tāda piša. Kādā trešajā reizē es saņēmos, un biju pārsteigts, ka viņa vnk guļ. Es nesapratu, vai viņa ko jūt. Es teicu "es tagad zinu, kā ir mīlēt pļavu". Tas ir kniebties, kā mērcējot sūnās.
Viņa nebija aktīva. Es darīju visu darbu, un viņai totāli patika. Reiz nobrāza ceļus, jo sunītī uz cieta paklāja. Pilsētā drāzieni. Tik mad es tikai ar Guntu drāzos, un nav jau man daudz vairāk pieredzes. Ar Guntu drāzāmies Latgales Mākoņkalnā, un pimpis nekavējoties tika sabāzts biksēs, jo bērnu balsis strauji tuvojās, skrienot augšup pa kalnu. Arī Guntai nācās sakopties.

Aizmirsu par 20 gadus jauno. Pirmo reizi satiku, jo braucu pēc auduma, ko viņa piedāvāja cibā. Es biju apsities totāli high. Amfetamīns un džins. Es vienmēr paceļu cilvēkus, kad esmu high. 1000 novērojumi.
Cibiņa bija ļoti iepriecināta par mani, mēs kautrīgi skūpstījāmies. Man ļāva palikt pa nakti, jo jau nakts vidus.
Ko Armands? Tik high, ka gulētejot, es noģērbos, un pavērsu pret viņu 99% strong pimpi, smaidot. Viņa arī smaidīja, bet likās gulēt. Meitenes izvēle ir pilnīgs likums. Tas notika tikai kādā kārtējā reizē.

Parunāsim par Ievu Kaulu un 16 gadus jaunāko meiteni.
Ieva Kaula ir standarts, atompulkstenis, pēc kā mēra pat Lauru, un viņas sakrīt. Tikai tupjot viens otram pretī ar Lauru, kaili, es slavināju, ka Laura pārspēj visas ievas kaulas. Thou, es neesmu redzējis Ievu Kaulu kaut minimāli atsegtu. Man prāts ir pirmais – sapiosexual. Es to esmu redzējis arī sapņos, kad ķidāju zivis, un atkritumos izmetu ķermeņus, un atstāju galvas. Laura sauca, noklausoties sapni, ka nevar būt precīzāk – es nicinu ķermeni un dievinu prātu. Es piebildīšu, ka arī garu, dvēseli.

Smejamies ar Gati, dzerot, par Pēteri, cibas Iokasti.
Cik viņš lēts. Reiz piedāvāja man novadīt kursu, kā dabūt pasūtījumus. Varot piedāvāt man veselus 10 eiro, žēlastībā no savas kabatas. Atbildēju saprātīgs, ka sagatavoties ir 3h + 1h novadīt lekciju. 80 eiro ir minimums.
Atpisās kuce, viņam nebija nekā cita, kā es domāju, ka varbūt interesanti.
Iokaste labi būvē attiecības. Viņam ir ļoti skaistas meitenes. Vienā iemīlējos slimi, Ieva Kaula. Otru reāli reāli nocēlu reāli. Pisāmies visu vasaru jebkur pilsētā. Tā 16 gadus jaunākā teica, ka orgasmi ir reiz 3, kas bijuši.
Pēterim vnk ir hujova ar empātiju

Gribu tirdzniecības centru popsu. Tad es justos, ka mums ar Lauru ir nauda, katram sava. Un es skrietu pa tc, mad iepērkoties šopingā. Laurai ļoti patīk mad shopping. Man, kopš viņas arī. Apavus, piemēram, es izskraidu visus veikalus 2x, pirms izvēlos. 3-4 stundas alone. Invalīds skrien triecientempā ar visu spieķi. Un tā es nonāku pie labākajiem apaviem, ko pat labi situēti cilvēki neatļaujas. Lieki teikt, ka pēc tāda šopinga vienīgi ar taxi spēju nonākt mājās.

palūdzu iztulkot bildi. aizrunājāmies, ka brokoļa jebkura izmēra daļas kopē vienu un to pašu formu, veidojot fraktāli. dabā noteicošie ir iracionālie skaitļi, tā izkārtojot uz saulespuķes sēklas ideālā paternā.
tādu saulespuķi veido kas līdzīgs melnā zirdziņa formulai, ar zelta leņķi un griezumu.

ne pirmo reizi sajūsmina dabas matemātika.

Iekikoja caur jaunajām tech pārbaudīt mītu, ka man, pirms dēla, bija vienīgajam mans uzvārds Latvijā, un tolaik vēl dzīvajai mammai – vienīgajai sievietei. Nope, maza nobīde. Ir kopā 3 – tātad, vēl viens tēvainis, bez mums ar dēlu.
Taču, mēles laužamo, cienījamo Govs uzvārdu nepārspēt – viņas ar mammu ir vienīgās sava uzvārda nesātājas Latvijā (ja mammai tāds pats uzvārds).

Tech apstiprināja, ka šeit stardomam ir dibināts pamats – jau zem 50 nēsātājiem skaitās ārkārtīgi reti uzvārdi.

Izčekoja, ieveda sīko. Sīkais dikti baidījās lidot. Viņa brālis jau nedēļu prom. Bet tikko arī šis ir prom. "Farewell, my friend", kā teiktus Markuss, ieroču tirgonis no Borderlands 2.
Taču, "putnu tēvs" ?, my ass. Aizkrāmēju visus spotus lodžijā ar sasodīti neērtiem priekšmetiem, lai atpestītu sevi no nākamā perējuma.

Jā, mapat, visa ciba aizturējusi elpu, gaida slepeno informāciju no Mapata, no raidījumu cikla "ko mapats tev nestāsta".
Es gan nepaspēju redzēt, kādi atkritumi šoreiz atrasti web izgāztuvēs. Viss jau nodzēsts.

Lai tevi mierina doma, ka tu esi vienīgais patieso ziņu avots cibā, un kāri tveram katru gabaliņu, ko tu atmet normijiem.

Sajūtas ir savādas. Jūtos stabils, mierā, dažbrīd sakāpināti aizkustināts, kā kick-in no vielām. Tajā pašā laikā, gribās dzīvot un nebūt vienlaicīgi. Mānīgā sajūta, ka esmu dzīvs. Un tā jau ilgi, nedēļas, kopš saprāts pieder man.