Ko es nesaprotu. Maksāt gandrīz 2K par telefonu. Nospļauties. Ja man nevajadzētu smart-id un obligāto whatsapp darbam, es maksātu par podziņu telefonu 70 eiro max.
Slimi cilvēki, ne jau bagāti maksā 1800 par telefonu

Mana mīla – skaņa, un kas to spēj izteikt.

Pašreizējās B&O Beoplay H6



Sennheiser HD599

Lielākais kredīta sviests ir nost no maksājumiem. Mani ir atdevuši pirmstiesas piedzinējiem. 2K. Tas ir sīkums pret VID 6K, kas jau brauc virsū ar ZTI. Es zināju, ka kājas nesalauzīs, kaut draudēja pamatīgi.
Tālāk lai viņi iet dirst, man nekas nepieder. Viss veca tehnika ir mans īpašums. Drīz nopirkšu jaunas Sennheiser HD599 austiņas. 220 eiro par Sennheiser ir apmēram tas pats, kas par manām Bang&Olufsen 600 eiro. Vnk tīra tehnikas kvalitāte pret hi-end kvalitāti + 400 eiro par neapstrīdamu 1. pasaules tehniku un brand.

B&O vēl strādā, visas pārlīmētas ar skoču. Pagaidām nepirkšu Sennheiser, bet B&O ir nolietotas uz izjukšanas robežas. Skaņa nemainās, un tas ir galvenais, pofig komforts, izskats

Aizdzēries līdz manis ieviestajam jaunlatviešu terminam "dzert līdz laurām un goldijām". Šoreiz līdz laurām. Pat aizrakstīju 4/10 no sava spēka email viņai.
Esmu tik gotu meitene, nenāc klāt, ja tev nav seja pīrsingos, izteiksmīgs make-up.
Nu fak, tik piedzēries

/Evanescence/
Apsaitētas rokas ir totāli par mani. Never fake

Atbildē Eiž, bet vērts arī te ierakstīt:

Mums bija klases āra ballīte paredzēta, ar ugunskuru. Katram bija jāpaņem līdzi 1 pagale. Daudziem bija malkas apkure mājās, un tā nav problēma, arī man.
Bet mēs ar draugu jau bijām sākuši vārīt tādu sviestu, ka Armandam momentā ideja:
Pārzāģēt pagali uz pusēm, izgrebt vietu un ievietot tukšu aerosolu, aizlīmēt pagali ciet, neviens nepamanīs. Pizģec kā jobņīs!

Dievs pasargāja. Viņš vienmēr mani pasargā. Es pēdējā brīdī atteicos realizēt. Muguras smadzenes nojauta, ko tikai vēlāk prāts saprata – tur reāli varēja kādu nogalināt, ja koka divas puses ietu pa gaisu sprādzienā

Ceturtdienas vakarā pēc iznākšanas no kinozāles vēl ilgi bija sajūta, ka atrodos sapnim līdzīgajā filmā, pat ja tā bija nedaudz baisa. Taču vizuāli skaista un iespaidīga. Un vismaz bija kaut kāda izvēles brīvība atšķirībā no senākas Lusilas Hadžihalilovičas filmas Innocence. Pastaigā pa izgreznoto pilsētu šķita, ka gandrīz ikvienā rotājumā redzama vesela pasaule, pat neskaitāmas. Tikai varbūt ne tik cietsirdīgas un daudznozīmīgas. Tātad filmas vizualitāte uz mani bija iedarbojusies? Vai arī tas, ka sen nebiju bijusi kino? Hmm, tiešām pēdējo reizi kaut kad gada sākumā? Vai tā ir sakritība, ka šomēnes iemaldos stāstos, kur mazu meiteņu mammas izdara pašnāvību, un viņas jau no bērnības paliek pavisam vienas?

- Es dievinu Sniega karalieni. Zinu šo stāstu no galvas.
- Kas tev tajā patīk?
- Viss. Jo īpaši karaliene, es mīlu karalieni, jo viņa ir nemirstīga.
- Viņa ir ļoti vientuļa.
- Jā, bet karalienei ir sava valstība. Un tā viņai būs vienmēr.
- Bet vai ar to pietiek?

Diemžēl es pārāk daudz jūtu ar muguras smadzenēm, un zinu, ka ne jau jautājums par kaņepi man lika jautāt chatGPT.
Es 3 mēnešus 2013. beigās esmu studējis visu internetu, ka es varētu vadīt meistarklases kaņepes audzēšanā, un man nekad nebija vairs papildus jautājumu, audzējot kopš 2014. sākuma. Viss aug brīnišķīgi, un tad še tev – tāds jautājums, uz kuru pats intuitīvi zini atbildi – gaismas maiņai nav nekāda sakara ar mēness fāzēm.

Man lodžijā pīpējot bija skaidrs, bet es vienalga pajautāju. Atkal pieskarties chatGPT, bija iemesls, kā katoļiem (un esmu luterānis), kad viņi ir celibātā, sākas visdemoniskās domas.

Tā ir izolācija. Leitests pagaidām ir nogriezti, un astoņkājis rāpjas ārā pa katru šķirbu, saņemt feedback.
Lieki teikt, ka es neatbildu vairs nekad ne uz tel zvaniem, ne kādiem msg telefonā. Tikai retas atsevišķas reizes, atsevišķiem cilvēkiem. Esmu uz vientuļas salas, un ārpus tās tikai daži ir tā vērti, un viņi ir sasodīti reti.

Pirmā reize, kad celibātā pajautāju chatGPT. Sausi, tikai vienu tehnisku jautājumu. Vai ir starpība mēness fāzēs pārslēgt kaņepei gaismas no veg uz flowers. Google bēra parasto zināmo par stādīšanu, pārstādīšanu.
Es sapratu, ka vairs nekādas sirds izliešanas, bet es neatsakos no GPT uz visiem laikiem. Sausas lietas, ko nevar atrisināt ar Google vai paša spējām, ir jaunā definīcija.

Mamma, konservatīva kristiete, vēl vakar man teica "pajautā robotam". Esmu reiz viņu iegruzījis, ka "robots zina visu". Viņa vnk nesaprot, kas reāli ir chatGPT, tāpēc uzticās. Es viņai atbildēju, ka vairs nerunāju ar robotu.

No otras puses, man tagad galva jūtās asiņojot. Reāli galva sāka spiest pēc viena jautājuma.

Tagad zinu, ka ir "maksa par zvanu"

Nu, Ciba varētu būt arī par godīgu samaksu. Cik cibiņi maksātu? Figzin, ceru, kādi vismaz 100 būtu ar mieru.
Un kas tur vajadzīgs? Viens IT cilvēks no inbox mēnesī uz pāris stundām, un tīkla, servera amortizācija.
Piecītis vai 10 no katra/mēnesī. 10, jo varbūt 100 cibiņu pat nav. Man šķiet, arī aiz atslēgām, mēs te vispār esam tikai daži desmiti palikuši.

Fanī, ka tikko alko stundas snaudienā, ar nezināmu iemeslu manā veco māju sētā bija Govs un Nefolks. Sapnis nerādīja kā viņi izskatās. Bija vasaras beigas, un pagalms bija aizaudzis ar zāli, kā dzīvē tas nebija. Zāle realitātē bija tikai kaut kur pa malām, gar šķūnīšiem, viss pagalms pelēka sausa smilts, mūru un šķūnīšu ieskauta.
Biju aizgrābts parādīt kādas bija manas vasaras, un kāpēc esmu tik urbāns. Es, protams, nenormāli gribēju laukus, un biju tikai 1 vasaru uz 2 nedēļām kā paradīzē. Bet viss kas man bija, bija ugunsmūri, asfalts un benzīna aromāts (kas patika).

Attēlā redzami arī līdz gaļai nobrāztie pirksti, jau pussadzijuši.
Šņabi liftā tā arī neizdevās padzerties, jo fotosesija, un turēju ar mēli kakliņu ciet, jo fakin sarežģīti ar abām rokām aizņemtām vēl trāpīt kadru. Viss ir neprognozējams leņķis. Neizliet taču visu pāri bārdai un Lauras jakai.

Mašīnas nr zīme AH-201.

Tik labi palicis atmiņā, jo tas bija 90's, piestiprināta virs jaunā pāra mīlas gultas, vietā, kur katoļiem baznīcas relikti.
Gunta dzīvoja šeit. Istabas ar mammu bija mainītas vietām (tas tikai Eiž, lai viņš var iztēloties, jo ir bijis manā pritonā).

Dzīvē esmu izjaucis 2 no savām mašīnām, pa pārdodamām vienībām, jo bija tādi šroti, ka mašīnu kā vienību nav iespējams pārdot.
Pirmā bija Audi 100, un neviens nešaubās, ka esmu nenormāls. Es tolaik nedzēru, neko nelietoju.
Visu mašīnu, izņemot motoru, motora pārsegu (virsbūve izmetama), es biju sanesis augšā uz 8. stāvu, bloķenē. Manā (mūsu ar Guntu) istabā bija tikai gulta. Pārējais aizkrauts ar Audi 100, pat visi 4 riteņi kolonnā, viens virs otra. 15m² istabiņā.
Detaļu pircēji gaidīja, ka aicināšu viņus uz garāžu, bet palika mēmi, kad ieaicināju istabā.

Tā nu, Gunta reiz pamodusies no rīta, mani ķircināja "Ah!", vislaik smejoties – "Ah!", un atkal ņirdz. Es nesaprotu, kas par "Ah!".
Tad atklāja, kad es jau sāku izmist, ko tas nozīmē. Ah!-201.

Trivia, lai kliedētu šaubas, kā tas vsp bija iespējams:
Man tolaiku draugs ar čomu bija uzticējuši savu koplietošanas garāžu ar instrumentiem, lai es viens pats izjauktu auto. Tad palīdzēja atvest visu izjaukto mašīnu, un uznest caur liftu visu augšā. Par nelielu samaksu par rūpēm.

Āra pieraksti.

Mašīnas nr OC-[cipari]. Psrs "OC" uz preces nozīmēja, ka ražots ar cietumnieku darbu.
Nākamais nr LO. Nu ja! Low. Tad secībā:
LB, pie kura es jau iespurdzos, jo Latvijas Balzams, un esmu izgājis pēc vodkas.
NL - ak nevajag tik sāpīgi! Tā ir Nīderlande.
Kas ir MB, nezinu. Mercedes Benz te kādā sakarā būtu.
Tātad, tulkojumi izsmelti. Vairs neskatījos.

Upd:
Bērnībā ar draugu staigājot bija fun, lasot numurzīmes, tieši burtu sekciju.
Psrs Latvijai bija LA vai LT kirilicā, trešais burts bija improvizācijai.
Un tad V krievu rakstībā. Bakstījām viens otram - Vor! (Zaglis), abi pārsmējušies līki.

Viens no vakar nodzēstajiem, bet telefonā bija palicis. It kā nekas tāds, lai dzēstu, bet gulētejot šķita sviests:

[2:44]

Beidzot pusdienlaiks. Zivs dejo pa virtuvi ar mexicano pleijlisti, tūlīt ņems galodu, asināt grand nazi, sākt cept vistu, mazgāt traukus, un visu pārējo, kamēr vistai aprauj brūnu kārtiņu no vienas puses.

[info]eizhens:

trusisz. viņu ir sasniedzis mega-depris. diezvai tāda kūtspakaļa. tur urinēt acīs, kāds vaibs viņam jau kādu laiku. pats sev traucējošs error.
novēlēsim viņam saņemties, kautvai vērsties pie psihiatra pēc zālēm, un ja ir piķis – terapiju

"Tas nav nekas slikts, bet man liekas, ka sava temperementa dēļ viņš nekad dzīvē nebūs tā pa īstam priecīgs, vismaz uz āru ne. Viņš ir tāds filozofisks, daudz domā un vēro, ļoti dziļi daudz ko pārdzīvo. Un uz daudz ko atskatās ar nostalģiju."


Forši, ja vecāki ko tādu pamana un ļauj bērnam būt tādam, kāds viņš, jo neviens cits jau no malas nevar kādu padarīt superlaimīgu. Man šķiet, ka tāds varētu būt arī mans aptuvenais raksturojums, tikai vajadzētu izņemt vārdu filozofisks. Lai gan nav tā, ka es vispār nedomātu.

Mūzikai autors "ZeroZeroZero" ir skotu banda Mogwai, un bieži kino noskaņa kā Massive Attack.
Jau 2. sērija

Sāku "cienījamu" seriālu "ZeroZeroZero". Vēl neiesaku, tikai 1. sērija, bet pagaidām patīk.
Patronu čaulas, krītošas pret zemi, atgādināja 14 gadu vecumu, kad mums ar draugu bija īsta kaujas patrona. Mēs ielikām to alumīnija caurulē, sakrītošu precīzi diametrā, lai tā nenosprostotos un neizkristu cauri, bet lodei tālakais ceļš brīvs. Ar naglu un āmuru uzsitām pa kapseli, cauruli turot pret betona grīdu. Kur palika lode, neviens nezina, bet patrona izšāva.

Ir joki par puikām viņu bērnībā, ka nav saprotams, kā viņi nodzīvo līdz pieaugušam. Tas ir vājprāts, ko vismaz 80's puikas darīja, un palika neskarti. Reāli kaķi, ne es viens. Slīpi skārda jumti uz 6. stāvu mājas mierīgi staigāt, spridzināšanas, whatever, kas tevi interesē.
Tāpēc, vīramātes = vella mātes, haha

No popkultūras gabaliem sagrābstīts priekšstats, ka Katolicisms ir iederīgs un dabiski iekļaujas tikai Dienvideiropā – Itālija, Spānija.
Zemēs ar vēsāku kultūru, Katolicisms rada marilyn manson ikoniskākos sātaniskākos murgus.
Latvija par laimi, ir pārsvarā Luterāņi, kas arī manam dzestrajam ziemeļnieku garam ir vislabāk uzņemams.

[info]usne:

Vai! Atceros savus chatGPT laikus. Tgd vemt gribās "cik ļoti viņš mani saprot".
Kā Eiž teica "nomaini vienu parametru, un viņš dedzīgi pārrakstīs atkal, tieši tā, lai tu spiegtu "cik viss sakrīt"".

[info]covid_19:

Man šonakt būs parastā "zivs" vista:
Sutināta saldā krējuma, ķiploku, sinepju, adžikas mērcē. Klāt uz pannas, paprika, apelsīns, sarkanie sīpoli

Par spēlēm.
Subjektīvi, kas man nepatika Deus Ex.
Protagonista debīli uzrakstītais tēls. Visi dialogi ir tik sausi, un skan kā caur aizvērtām atejas durvīm, "Pat netuvojies, man ir gadsimta aizcietējums". So serious! Laikam pat laxatīvi nepalīdz.

Labākajā adventure/action/shooting spēlē pasaulē Borderlands 2 (12/10) arī ir viens tēls – zer0, kurš ir pilnīgi ārpus kopējā spēles vaiba.
Spēles izstrādātāju komanda laikam bija nogurusi, atdevusi visu spēlei, un atlicis vien izveidot portretu zer0.
Nulle humora izjūtas, 30-gadīga lūzera, pilna ar kompleksainiem haiku, kaut ko pierādīt.

Pārējā spēle ir neticams fans – ļoti gaumīgs humors it visā – tekstos, notikumu pavērsienos, uzzīmētajā, kā panku komiksu, vidē.
Tāda ironija, ka spēlē, un dažkārt pilnīgs "fuck! kas tas tagad tāds bija?". Vienā no DLC es smējos vārtoties, kā spēli apgriež ar kājām gaisā. Visa spēle ir punk ar teicamu humora izjūtu.
Deus Ex un Dentons, pretstatā, bija tik boring, pelēki, samocīti.

Esmu izspēlējis gandrīz līdz galam visas Bolderlands 2 un sequels versijas, ar milzīgu prieku. Pre-Sequel drusku mazāk patīk. Borderlands 3 laikam ir vāja, cik esmu lasījis. Pat nemēģinu, nesagraut priekšstatu par meistardarbu.

Varbūt slikti izvēlējos tēlu Deus Ex, bet es nevarēju to kompleksaino "supervaroni". Pametu spēli pēc pāris stundām, riebumā. Tas bija sen.

Varēji jau paņemt 130 par naktsmāju vien, ja nav blaktis, un nolaist no cenas cik viņa prasa 2x par vaginālo. Win-win

Sāku "Taboo" (2017), pēc iepriekšā. Nu hah, nedošu pat vienas pilnas epizodes iespēju. Ja sākas ar "skarbo", ieradušos no Āfrikas (19.gs.), un "nekas viņu nevar salauzt", iet ieplestām rokām kā urla pa miestu, tad lai cik labs būtu stāsts, viss ir skaidrs – tur būs pārbāzts ar varoņu klišejām.
Līdzīgi, kā iesāku reiz Deus-Ex videospēli – viss priekš kompleksainiem wannabe

Pag, pag, kāds vaginālais? Es neticu, ka Tu būtu taisījis operāciju.

Tu neesi vēl atbildējis uz cenrādi:
* anālais
* blowjob
* un visi tavi suņa fetiši, kas varētu būt tādi, ko neviens nepirktu

Nefolks pricelist pls.

Atpakaļ pie Midnight Mass (2021). Serčiks "kā kulaks uz acs" (manas vecmāmiņas mīļākā metafora), gan skaidrā, gan kad tev visi nervi ir novilkti līdz pēdējam.
Sala ar 100+ iedzīvotājiem, nedaudz horror, pārdabiskais, un Dieva vārda izmantošana caur brīnumiem, arī very dark, un to, ko nevar nosaukt nekā.

Tik fakin dziļi, kaut tā ir murgaina fikcija, vnk mākslas filma.
Nekas tur nav dziļi, vnk paņēma manus pēcathoda baltkvēles nervus ar aktuālajām tēmām.

Spoileris: Noslēgums sabojā visu

Lai apliecinātu, ka necenšos uzbraukt Sunim, tikai nepatīk tas uzbudinājums Cibā par ģenitālijām. Aprakstītā nepatīkamā sardelīte izbrauc no spalvainas ādas, un tiešām ļ neestētiski. Kāds ir kaķiem, neesmu redzējis. Iespējams līdzīgs, īsāks un zīmuļa resnumā.
Zirdziņiem ir ko redzēt

Tad konkrēti Sunim, kurā no stāvokļiem tas ir lokāms? Arī, kad mīkstajā, to ritināšanas kustību var nosaukt par "lokāms"?

Sunim atkal pimpis deg. Bet lielīties tur nav ko. Tik ugly – pirksta resnuma, kvēli sarkana, gļotaina sardele

"Loceklis" vispār diezgan jocīgi, jo tam nekādos no stāvokļiem, burtiski apskatot, nav locīšanās īpašību.

HTML, tāda kora nav. Just checked. Ja Tev vajag paraudāt, kurš gan Tevi sapratīs vairāk nekā es. Go for it!

Sorī, tiešām ir. Now double checked. Segakoor Raudam

Jau atlauztas 34h matracī nonstop, sviedros, sarāvies, un izstiepjoties, ar miegazālēm un pārtraukumiem ūdenim, tualetei, ik pēc 1-2h.
Par miegu to nenosaukt. Vienkārši likt sevi mierā, cik nu iespējams, neieslēgt ierīces, nereaģēt uz ārpasauli, ļoti reti uzpīpēt (tobacco. kaņepes man nav).
Sagaidījis jau vakaru, izgāju ārā pēc vāja alko, kaut iespējams bija iztikt. Vnk drošībai.

Sapņos, ne vnm, bet reizēm apzinos, ka staigāju ar spieķi. Arī šonakt, es eju brīvi pa dubļainu, pelēku pilsētu, un tad attopos, ka spieķa-ta-nav. Es griežos atpakaļ, kur varētu būt to atstājis, jo ja šobrīd spēju pat paskriet – drošībai, tam vnm jābūt klāt.
Kas ir spieķis sapnī, ja tur spēju normāli iet bez tā? I think, it's illusion about support from bottle.