(no subject)

Dec. 17th, 2017 | 10:42 am

pieteicos FB łoti interesantā grupā, kur cilvēki dalās viedokłiem par jogu un kustības izpêti
un aizdomājos par locītavu hipermobilitāti. nē man nav hipermobilitåte, tomēr esmu bijusi nodarbībās, kur pasniedzējs pienāk un 'paspiež' vai pavelk
vēl, lai arī tagad uz jogu aizeju 4 reizes gadā, es varu lokanības zińā izdarīt visu to pašu, kam agråk vajadzēja iesildīšanos, un kas såka vērties pēc pusgada prakses. ej nu sazini, vai tas ir labi. ko mēs par to vispār zinām
https://www.facebook.com/groups/1648029625458814/permalink/1923449914583449/

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Dec. 10th, 2017 | 02:34 am

ā aizmirsu pastāstīt, ka mums ir bijušas arī vairākas nodarbības ar to, kā dejot (strådåt ar energiju) pie progressive tehno & african drumming. galvenajai somatikas pasniedzējai łoti patīk. viña ir diezgan traka. šodien atkal nokłuvu kaut kādā slepenajā tehno ballītē meža vidū un izmēgināju vińas fiškas - pizgec strādā. bija sevi jāvelk nost ar varu.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Dec. 8th, 2017 | 03:43 pm

es vēlos uzhackot savu prātu

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Dec. 8th, 2017 | 08:47 am

vakar beidzot saņēmos palīdzēt viņai pabeigt motivācijas vēstuli deju augstskolai Amsterdamai. tam bija jābūt viegli - jo viņas teksts bija slikts, man bija skaidra sapratne par viņas priekšrocībām, pagātni, spēja tās ietērpt mūsdienu mākslas pasaulē aktuālās frāzēs un atsaukties uz attiecīgās skolas misiju un vērtībām. man ir arī laba lietišķā angļu valoda un spēja to atsvaidzināt ar pārsteiguma mirkļiem, kā krāsaini spilveni negaidītās vietās uz pelēka ādas dīvāna. kā jūs domājat, cik īzī man tas bija. 2 nedēļas prokrastinācijas, 5 stundas tīru ciešanu ar atzūmošanos, piezūmošanos, izmisuma lēkmēm, gandrīz (noturējos) rīšanas lēkmēm, smēķēšanas pauzēm (nesmēķēju), vēlmi sevi nogalināt, eksistenciālu apjukumu, rakstīšana dziļi naktī, sapista nākamā diena. nekas īpašs, tas pats, kas vienmēr, kad man ir jāraksta pēc pasūtījuma. izņemot ja dievs apžēlojas un iedod hiperfokusu.
es nezinu, kā es kādreiz izdomāju, ka varu rakstīt.
nē nu es varu, bet nevaru izvēlēties, ko tieši.

es zinu, kas man palīdzētu, un visi internetā runā par to, kā šie medikamenti ir mainījuši viņu dzīves, bet es joprojām šaubos, vai ir vērts ikdienā lietot narkotikas, lai pielāgotos mūsdienu sabiedrības un tirgus prasībām.

Link | Leave a comment {17} | Add to Memories


(no subject)

Dec. 8th, 2017 | 08:22 am

mana labākā draudzene šeit ir biohakeru milleniāle baletdejotāja fašionista. vińa vispār nevar parunāt, psihologisko īpatnību dēl. tikai dejo. sākumā man jo vińas bija bailes, jo vińa ir uzshakojusi visas savas dzīves jomas un kā var būt attiecības ar cilvēku, kas nevar parunāt. (joprojām nesaprotu) pårsvarā tas ir tā ka cvńa piemēram man iedod kāpostgalvu vai mēs ejam šopingā uz bikbok.
vińa ar biohakingu ir uzhakojusi sev paniku un un depresiju, bet bojfrendam- reimatoīdo artrītu. runājot Tao Lina vārdiem, I recommend biohacking. Vińš šobrīd kluvis par biohakeru guru.

Link | Leave a comment {4} | Add to Memories


(no subject)

Dec. 8th, 2017 | 01:31 am

nezinu, vai ar gulēšanu un ēšanu man jebkad kaut kas būs kārtībā.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Dec. 6th, 2017 | 12:38 pm

It’s like I’m trying to dig to the center of earth but all I have is a spoon.
Tags: ,

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Dec. 6th, 2017 | 12:32 pm

It’s sort of like being at a nightclub for way longer than you wanted to be.
Tags: ,

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Dec. 6th, 2017 | 12:30 pm

es sāku atširt emocijas no energijām

man šis laiks ir łoti vajadzīgs maybe lai vnk izaugtu

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Dec. 4th, 2017 | 09:18 am

somatiskais kermenis atšķiras no industriālā ķermeņa (cik var izdarīt) un liriskā ķermeņa (kā smuki izskatās)

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Dec. 2nd, 2017 | 01:24 pm

whenever you are bored of learning, unlearn it and then learn it differently

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Dec. 1st, 2017 | 08:57 pm

nu jā vienkārši nelasās, kaut kāds pretīgums pašlaik pret rakstisku informācijas uzņemšanu un arī pret prātošanu, klausīšanos un arī mūzikas klausīšanos. tāda sajūta, ka man ir pašlaik dzīve jāsūc caur ādu.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Nov. 30th, 2017 | 07:05 pm

es nevienam nevaru palīdzēt, jo vienkārši sagruzos līdzi
joprojām nevaru saprast mehānismu, kā tas notiek, un kā to vērst par labu
bieži arī nevaru atšķirt, vai cilvēks, ar kuru es runāju, ir slikts, vai arī vienkārši slikti jūtas.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Nov. 30th, 2017 | 06:41 pm

"Most people do not listen with the intent to understand; they listen with the intent to reply".

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Nov. 28th, 2017 | 12:19 pm

piepūle, ko prasīja rezervējumi brīvdienām, mani iztukšoja tik ļoti, ka neaizgāju uz skolu

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


(no subject)

Nov. 28th, 2017 | 10:28 am

post-somatiku var saukt arī par ķermeņa paplašināšanu ārpus tā fiziskajām robežām. lai pārāk nesaietu metafiziskā, viņi pagaidām pēta "kinesfēru" (sauktu arī par privāto telpu, tādu apaļu burbuli mums apkārt, apmēram izstieptas rokas vai kājas rādiusā, kurā var sajust, ja kāds ienāk, pat to neredzot un nedzirdot), kā arī lietas, kuras ir iespējams redzēt vai dzirdēt.
viena no postsomatikas pamatpatiesībām ir, ka, kaut kam pievēršot uzmanību, tu patiesībā tam pieskaries un to ietekmē.

specdienestu darbiniekus māca vērot aizdomās turamo ar perifēro redzi, jo tas ir plaši zināms, ka cilvēks jūt, ja uz viņu skatās. pat ja skatās uz pakausi.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Nov. 28th, 2017 | 09:29 am

es arī vairs nevēlos ne rakstīt ne lasīt , un man tikai tagad līdz galam sāk pielekt, cik visaptveroši šis te informācijas apstrādes veids rietumu kultūrā dominē pār citiem. 
un cik visaptverošs ir nicinājums ir pret tiem cilvēkiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ to nespēj. 
esmu pašlaik pazīstama ar vismaz diviem prātu paveidiem, kam tas sagādā tikai ciešanas, proti, disleksija (3-7% sabiedrības) un ADHD (5-7% sabiedrības).
jums vienkārši nav pat sūda nojausmas, kam es esmu gājusi cauri, lai pabeigtu kaut vienu rakstu savā dzīvē, bļaģ, un izlasītu tā sagatavošanai nepieciešamos materiālus, 
un paralēli klausītos pārmetumus slinkumā, nekārtīgumā un termiņu neievērošanā, un sevi par tiem šaustītu. 

es tikai tagad saprotu, ka, iespējams, neirotipiskam prātam nav pat mazākās nojausmas, cik pārcilvēcīgi esmu centusies, un cik drausmīgi nežēlīga esmu bijusi pati pret sevi, lai uzrakstītu kaut vienu sūda slejiņu, kur domas šaudās visos virzienos, un dieva žēlastības brīžos viņas vispār ir iespējams pierakstīt, vai vispār pat sākt; un tad ir jāliek sevi uz moku rata, lai no 100 ārprātā sarakstītām kliedzošām lappaspusēm, kuras iekrāso izmisums par rakstīšanas un normalitātes vispār neiespējamību, izkristalizētu 10 lpp iekšēji loģiska teksta 

es domāju, ka tas arī ir galvenais mana mūžam klātesošā angst iemesls, nevis kaut kādas citas tur bērnības traumas.
 
es neapšaubu to, ka man ir augsts IQ un laba verbalizācijas prasme, bet tas nenozīmē, ka es spēju "rakstīt". "rakstīt" ir tikai tāds nezin kāpēc vispāratzīts formāts, nevis absolūtās patiesības pravietis.

Link | Leave a comment {4} | Add to Memories


(no subject)

Nov. 23rd, 2017 | 06:42 pm

lieta ko es bieži ēdu ir miso zupa (baltais miso labākais!) ar wakame un wasabi. kopā ar aukstiem rīsiem, kas sajaukti ar etiķi, sāli un ingveru. dažreiz klāt ir tuncis vai vārīta ola.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Nov. 23rd, 2017 | 06:26 pm

ā un vakar uzstājos laikmetīgās dejas festivālā lonely in the rain? ar improvizācijas grupu. ļoti vēlos kļūt par labu impro dejotāju.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Nov. 23rd, 2017 | 06:07 pm

mazliet mokos ar sāpēm bet jāatgādina sev šeit, ka ķermenis nav nekas cits kā vien pagātnes izvēļu (mūsu vai vecāku) sekas, un misticisms ir drīzāk domāt, ka tā nav.

es piedzimu ar vienu muguras skriemeli vaļā. viņš nekad nebūs stabils. ne ķermenis ne prāts nekur nevarēs ilgi nosēdēt un arī milzīgas problēmas sajust tā saukto centru, jo man tieši tajā vietā, kur gan dejotāji gan vairākas reliģijas apgalvo, ka ir cilvēka centrs, ir vaļā mugurkauls. ik pa laikam tas skriemelis izslīd, (jo īpaši ja mēginu celt kaut ko smagu); viņa zariņš aizķeras aiz iegurņa augšējā spārna un ierobežo kustību amplitūdu, viss iegurnis sveras uz vienu pusi un spiež ārā gūžas kaulu. es ik pa laikam taustu to vietu krustos, kur manus pirkstus no muguras smadzenēm atdala tikai muskuļu un tauku kārta, kur vienkārši iet elektrība. man ir jāpadomā tagad, kā man ar šo visu noderēt sabiedrībai.

Link | Leave a comment {5} | Add to Memories