(no subject)

Sep. 17th, 2018 | 06:55 pm

... “possibility suspended between the capacity to be and the capacity not to be.” (Agamben)

Agambens lēnām kļūst par manu dejas/kustības domātāju nr.1

viņa idejās ir kaut kas, kas iedvesmo tās pētīt tieši ar kustību un iemiesotu procesu

Link | Leave a comment | Add to Memories


somatic witchcraft

Sep. 13th, 2018 | 10:43 pm

es šo neizdomàju, bet iesaku ieviest ikdienas higiènà, jo, manupràt, loti vienkàršs mind-body vingrinàjums, arī bez meditàcijas pieredzes un ticības visàdàm intuitīvajàm dejām vai dabas dziedinošajam spèkam -
ja ir kàda spēcīga traucèjoša sajūta, kas saistīta ar domu’ vai arī bez domas
vispirms to pavērot, atłaut tai ienàkt un pàrńemt kermeni un/vai prātu
un tad iet ar to kustèties. der jebkura intensīva kustība, arī gym. arī elpošana.
un katra kustība, vai elpa, ko tu veic, velti tai sajūtai. ilustrē, pèti, izpaud, šketini, ārdi, pàrraksti, gaińā, nav vārdu, bet darīšanas brīdī kermenim viss būs skaidrs. pats minimums ir 20 minūtes. labi ir 45 minūtes vai stunda.

ne visu var atrisināt ar runāšanu. citas lietas mēs paši par sevi nesaprotam un maybe nemaz nevaram saprast.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Sep. 6th, 2018 | 08:05 pm

vispirms uz visu skatīties it kā kaut ko meklējot
pēc tam uz to pašu skatīties tā, it kā tas būtu atrasts

īstenībā šis gads būs interesantāks nekā šķita. pamazām kļūst skaidrs, ka cilvēkiem ir drīzāk problēmas ar intuīcijas lietošanu, nevis "radošumu" vai "konceptualizāciju". ar noticēšanu kustībai un sajūtām kā domāšanas formai

šodien gribējās viņiem pateikt - pirms skaidrojiet, vērojiet
koncepti bloķē uztveri. jo īpaši, ja lieto pārāk daudz tādus vārdus kā "skaisti", "slikti", "pareizi lietot balsi", "pareizi kustēties" utt.

Link | Leave a comment {6} | Add to Memories


deju skolotāja piezīmes?

Sep. 5th, 2018 | 10:42 pm

šodien skatījos, kā cilvēki kustas. var redzēt, cik daudz katrs no viņiem ir dejojis. cirks un teātris un diskotēkas neskaitās. ir kaut kāda lieta, ko var uztrenēt, tikai nodarbojoties ar tīru dejas improvizācijas praksi. arī protams laikmetīgās dejas izglītībā to māca. tur tiek sasniegta kaut kāda kritiskā masa. bet laikmetīgās dejas pieaugušo izglītības nodarbībās to nekad nemāca. cik skaidri cilvēks ar savu ķermeni spēj ilustrēt savu domu gājienu un tābrīža uztveri. cik apzināti virzīt uzmanību. ko dara galva, ko dara pirksti. un laika izjūta. ko trenē dejojot? es tobrīd ierakstīju blociņā "impulsu un reakciju plūsmas vienmērība". "cik vienmērīgi apziņa piepilda ķermeni". "courage to not know the next step". bet nezinu, varbūt tas ir pavisam kas cits. katrā ziņā ir interesanti. nekad nebūtu tik interesanti, skatoties vienkārši laikmetīgās dejas izrādi.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Sep. 4th, 2018 | 09:43 am

poetic experience is my core interest – be it in the form of a dance, a text, a film, an object, a situation, or a document.

For Georges Bataille, “The poetic is the familiar dissolving into the strange and ourselves with it.”

The poetic is the familiar dissolving into the strange. This kind of shift happens for me in the studio when, for example, I spend some time looking at things and people around me. Suddenly, everything is beauty; the old piece of bread crust that lies under the table becomes the most incredible sculpture, people around me are composing the most exquisite choreography. Nothing has changed but I see it differently. Everything is organized, in order, at the right place. Since the poetic happens when I pay attention to details, attention is what makes the ordinary extra-ordinary; it is a door to poetic experiences.

Anouk Llaurens

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Sep. 3rd, 2018 | 07:31 am

“Should it daunt me that the things I thought would be important, my list of singularities and tide marks, is as useless as the inventory of a demolished house? I no longer recognise the urgency of my old diaries with their careful recording of what mattered.”
— Jeanette Winterson (p. 79, Granta, 1990)

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 29th, 2018 | 09:06 pm

Rīt ir mana pirmā mācību stunda, un es to redzu kā jaunu pavērsienu. Jo viens ir vadīt vorkšopus, bet cits ir konstruēt materiālu, kas ierakstās gadu ilgā mācību programmā, ar mērķi cilvēkus pamazām sagatavot kaut kam, kas tikai vēl sekos. šīs nedēļas temats ir autentiskā kustība.
man tikko izkristalizējās koncepts viņus vest uz mežu un likt vispirms vērot dabu, bet pēc tam citam citu kustībā - ar tādu pašu attieksmi.

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


(no subject)

May. 26th, 2018 | 12:57 pm

kustība nerodas raujoties

trakā tukšumā, it kā šis ir klusums, bet reizē arī pilnīgi traks

pazūd it kā aŗī ko darīt

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

May. 14th, 2018 | 12:14 am

“The price for ignoring or distorting the body’s messages is being unable to detect what is truly dangerous or harmful for you and, just as bad, what is safe or nourishing. Self-regulation depends on having a friendly relationship with your body. Without it you have to rely on external regulation—from medication, drugs like alcohol, constant reassurance, or compulsive compliance with the wishes of others.”

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

May. 13th, 2018 | 09:35 pm

“Damasio argues that the core of our self-awareness rests on the physical sensations that convey the inner states of the body:
[P]rimordial feelings provide a direct experience of one’s own living body, wordless, unadorned, and connected to nothing but sheer existence. These primordial feelings reflect the current state of the body along varied dimensions, . . . along the scale that ranges from pleasure to pain, and they originate at the level of the brain stem rather than the cerebral cortex. All feelings of emotion are complex musical variations on primordial feelings.8”

“If you have a comfortable connection with your inner sensations—if you can trust them to give you accurate information—you will feel in charge of your body, your feelings, and your self.
However, traumatized people chronically feel unsafe inside their bodies: The past is alive in the form of gnawing interior discomfort. Their bodies are constantly bombarded by visceral warning signs, and, in an attempt to control these processes, they often become expert at ignoring their gut feelings and in numbing awareness of what is played out inside. They learn to hide from their selves.
The more people try to push away and ignore internal warning signs, the more likely they are to take over and leave them bewildered, confused, and ashamed. People who cannot comfortably notice what is going on inside become vulnerable to respond to any sensory shift either by shutting down or by going into a panic”

Excerpt From: Bessel van der Kolk MD. “The Body Keeps the Score: Brain, Mind, and Body in the Healing of Trauma

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


(no subject)

May. 5th, 2018 | 02:10 pm

izrādās protams ka tās slavenās bērnības traumas tiek nodarītas fiziskajà līmenī, kā kermeniska pieslēguma trūkums

“Lyons-Ruth was particularly interested in the phenomenon of dissociation, which is manifested in feeling lost, overwhelmed, abandoned, and disconnected from the world and in seeing oneself as unloved, empty, helpless, trapped, and weighed down. She found a “striking and unexpected” relationship between maternal disengagement and misattunement during the first two years of life and dissociative symptoms in early adulthood. Lyons-Ruth concludes that infants who are not truly seen and known by their mothers are at high risk to grow into adolescents who are unable to know and to see.”36”

Excerpt From: Bessel van der Kolk MD. “The Body Keeps the Score: Brain, Mind, and Body in the Healing of Trauma.” Penguin Group US, 2014-09-25T00:00:00+00:00. iBooks.
This material may be protected by copyright.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

May. 4th, 2018 | 05:04 pm

pēc šodienas krīzītes sapratu kaut ko pavisam basic par deju: deja - kā ceļš vai māksla - ir kaut kas pilnīgi atškirīgs no horeogrāfijas, tipa kustību atkārtošanas, arī no fiziskā treniņa, kur tu uzlabo ķermeņa funkcionālos savienojumus un izbaudi dažādu ķermeņa daļu darbību, un vismazāk tas ir līdzīgs izklaides dejošanai pie mūzikas. vai dejai kā spriedzes izlādei vai prieka formai. vai vēl mazāk kaut kam kas smuki izskatās (šajā telpā ir pārāk daudz spoguļu)
deja ir jutīguma un apzinātas domāšanas treniņš. deja ir domas forma (vai otrādi?)
kustības mācās un fiziski trenējas, lai gatavotos dejai
confusing, tik daudz dažādu ar vienu vārdu
un man liekas, ka šodien es pirmo reizi dejoju

Link | Leave a comment {6} | Add to Memories


(no subject)

May. 4th, 2018 | 08:39 am

jāpieraksta, ka pašlaik totāli negribu dejot.
varētu vēl jogu vai isometric loading vai jebkādu citu treniņu. vai kolbasīt (t.i. dejot pie mūzikas)
es vispār vairs nesaprotu, kas tas ir - dejot.

un bļeģ līst un man joprojām nav lietus pidžammas jo pat prizmiņā lietus bikses maksā sākot no 50 EUR

Link | Leave a comment {3} | Add to Memories


(no subject)

Apr. 30th, 2018 | 01:52 am

“Being able to feel safe with other people is probably the single most important aspect of mental health”

Excerpt From: Bessel van der Kolk MD. “The Body Keeps the Score: Brain, Mind, and Body in the Healing of Trauma.”

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


(no subject)

Apr. 29th, 2018 | 11:55 pm

“Our self-experience is the product of the balance between our rational and our emotional brains. When these two systems are in balance, we “feel like ourselves.” However, when our survival is at stake, these systems can function relatively independently.”

Excerpt From: Bessel van der Kolk MD. “The Body Keeps the Score: Brain, Mind, and Body in the Healing of Trauma.” Penguin Group US, 2014-09-25T00:00:00+00:00. iBooks

Link | Leave a comment | Add to Memories


mazliet par prāta uzbūvi

Apr. 15th, 2018 | 01:15 am

Podkāsts par ilgtermiņa un īstermiņa domāšanu un "scarcity trap"
no 21:35 ir par pārstrādāšanos un laika trūkumu

https://www.npr.org/2018/04/02/598119170/the-scarcity-trap-why-we-keep-digging-when-were-stuck-in-a-hole?utm_campaign=storyshare&utm_source=facebook.com&utm_medium=social

Link | Leave a comment {9} | Add to Memories


(no subject)

Mar. 29th, 2018 | 05:34 pm

daudz domāju par procesiem un to radīšanu un pārradīšanu, un domāšanas horeogrāfiju. cik maz par to tiek runāts. ārpus filozofu aprindām. vistuvākais šim ir domāt par domāšanu kā par arhitektūru. bet, manuprāt, domāšana ir kustība, nevis struktūra. (vai arī arhitektūra ir kustība? gan jau kāds ir teicis arī šo)

jebkurš "nodarbības" vai "darbnīcas" vai "laboratorijas" formāts ir domāšanas horeogrāfija. un jebkura deja ir domas kustība.
varbūt vēlos kļūt par horeogrāfu. jo šī domāšanas un horeogrāfijas saistība...varbūt tagad beidzot esmu pietuvojusies atbildei, kāpēc tik ļoti fascinē kustība. horeogrāfiskais skatījums ir bijis vienmēr. pat tad, ja cilvēki kustas pa skatuvi un runā, es mēdzu atslēgt dzirdi un vērot viņu kustību. publisku runu sākumā mēdzu sajūsmināti vērot, kā kursors virzās pār desktopu. šito nevienam nesakiet, un nezodziet ideju, bet es domāju kā šīs skolas noslēguma projektu taisīt kursora horeogrāfiju. varbūt ar paviesošanos folderos, bet varbūt nē. desktops ir interesanta telpa. tur ir vairāk iespēju nekā studijā.

pašlaik, kad esmu dejotājs, rakstu daudzkārt vairāk nekā tad, kad biju rakstnieks. pierakstītās klades rindojas plauktā. bet nav īsti nekādas baigās vēlmes to kādam rādīt, vai kondensēt publicējamā.

pēdējā laikā horeogrāfēju savu domāšanu tā, ka, izdzirdot jautājumu, es atvairīt visus vārdus, kas ierodas atbildei, un ļauju savam prātam lēnām grimt šī jautājuma teritorijā kā medū. jautājumi un atbildes ir tikai viens iespējamais horeogrāfijas veids.

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


(no subject)

Mar. 27th, 2018 | 09:49 am

vasarā braukšu uz rakstītāju/dejotāju simpoziju un rezidenci Vīnē, impulstanz festivālā. esmu pzdc laimīga par to, jo tur būs reāli jāstrādā kopā ar megakrutiem dejotājiem un ES līmeņa krutiem deju pedagogiem, es nezinu, kā mani paņēma, laikam pateicoties CV rakstīšanas prasmēm. esmu visur sākusi bliezt iekšā ka es esmu tas, kas es pagaidām vēl tikai gribētu būt.
tad vēl arī uz laikmetīgās dejas festivālu notafe Vīlandē - davaj braucam visi. somu horeogrāfi loti rekomendē. turklāt pa lēto, tikai jāpaspēj reģistrēties.
http://notafe.ee/

Link | Leave a comment {4} | Add to Memories


(no subject)

Mar. 4th, 2018 | 11:24 pm

es jūtu dejošanu un performanci/improvizāciju kā divus pavisam atšķirīgus virzienus. tomēr, pieaugot fiziskajai stabilitātei un izturībai, nostiprinās arī kaut kāda vispārējā klātbūtne ķermenī, un mans ķermenis kļūst, kā teica viena nesen satikta performances skolotāja, "atvērts mākslai". viņa teica - "my body is very available to be art". es nezinu kāpēc man šis teikums ir tik ļoti palicis prātā. tur ir kaut kāda fiziska patiesība, kas intelektuāli nav līdz galam paskaidrojama. tā ir kaut kāda drošības sajūta, atvērtība plecos un gūžu locītavās un saules pinumā. "willingness to be seen".

šovakar ieraudzīju sevi bildēs un sagruzījos par svaru (nu labi, ir arī tiešām omg), un kādu brīdi jutu, kā manī cīnās šie abi - ķermeņa attēls ar sajūtu no iekšpuses, un šī sajūta no iekšpuses ir tikai prieks. labā sajūta no laba uztura, nepārtrauktā vēlme kustēties, pieejamība apskatei, spēks. svārstījos kādas pārdesmit minūtes, grimt atkal sūdā vai arī nē. tā bija kā lāčplēša cīņa ar melno bruņinieku. un tas bija labs trips, jo agrāk mans ķermenis bija gandrīz tikai un vienīgi attēls, un nebija nekā, kas aizkavētu šī attēla grimšanu sūdā ar dažādiem to pavadošiem pašdestrukcijas elementiem.

Link | Leave a comment {3} | Add to Memories


(no subject)

Feb. 25th, 2018 | 08:27 pm

man patīk mācīt improvizācijas deju un kontaktimprovizāciju. goes both ways. vēl vairāk man patīk mācīties.

šodien mācīju 2,5h 1:1 nodarbībā cilvēku, kurš bija pilnīgs iesācējs ne tikai kontakdejā bet arī dejā vispār. šī nodarbība bija mana līdz šim lielākā skola. just, kā ķermenis integrē jaunas zināšanas un pieredzi, atrod jaunus loģiskos savienojumus, kas pārtulkojas efektīvākā kustības plūsmā un spējā just un klausīties. es pati neticēju tam, ko es jutu nodarbības beigās, jo šis cilv., nu, ou, well, tipisks sportista ķermenis. ar mīlestību pret spēku un formu, kas arī ir forši, bet ne kontaktdejā.

gribētu visiem parādīt, cik jutīgs un efektīvs un izsmalcināts savā kustībā un sadarbībā spēj būt ķermenis, ja tas atslābinās, iezemējas un sāk klausīties. jo tās taču ir mūsu ārējās smadzenes. neizmērojams jušanas potenciāls.

bez šīs romantiskās atkāpes gribēju piebilst, ka sapratu jaunu atziņu par kontaktdeju - tās galvenais tehniskais paņēmiens ir "release without collapsing", un tas atkārtojas pilnīgi visur - gan solo kustībā, gan kustībā grīdas līmenī, horizontal un arī vertical weight sharing.

https://www.youtube.com/watch?v=zQRF2sLK1vY - šis ir super. nevis tas, kā viņi māk visādus trikus (es tādus, un vismaz viens no viņiem izskatās ar aikido backgroundu), bet cik acīmredzami saspicēti ir abi ķermeņi un klausīšanos. nevienas liekas vai dekoratīvas kustības.

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories