The space is full of vectors of my expectation

Oct. 14th, 2017 | 10:02 pm

Man ir grūti paskaidrot, ko es šeit mācos, jo pēc vārda "somatika" seko jautājums - kas tas ir; varbūt to varētu saukt par praktisko fenomenoloģiju? Vai filozofisko masāžu? Vai iekšējo arhitektūru? Vai neredzamo deju? Šī disciplīna patiesībā pagaidām vismaz akadēmiskā nozīmē neeksistē, un pat ne kā atsevišķa profesionālā izglītība. Tās "tēvi" visbiežāk ir ar izglītību vairākās jomās - piemēram, fizioterapijas, psiholoģijas, dejas un inženierzinātņu kombinācija.

Te es pieseivoju fragmentu no intervijas ar vienu no šīs jomas autoritātēm Ibēru Godāru:
https://imgur.com/a/EXoCt

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Oct. 13th, 2017 | 12:04 pm

Mani joprojām piemeklē ļoti daudz emociju, bet neviena no tām nav depresija (tas stāvoklis, kad otrajā plānā viss šķiet bezcerīgs un galvenā kaislība ir nevēlēšanas kustēties). Manuprāt es esmu reizē psihāka un stabilāka

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Oct. 13th, 2017 | 08:28 am

Vakar biju uz somu capoeiru, cuteness overload. Grupa tiekas mazpilsētas muzejā un lavierē starp vidējas mākslas darbiem, vada divi somu džeki, kurus abus sauc Tuomas, kuru capoeiras kustības izskatās apmēram kā kaķīšiem, kas mīca zemīti, uz katru mūsu iesācēju veiksmīti atplauka smaidā līdz ausīm un teica - good, good. Es arī atplauku, jo soft sissy boys man vispār visvājākā vieta

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Oct. 13th, 2017 | 07:58 am

7 stundas autobuss uz Helsinkiem, 3 stundas prāmis, 4 stundas autobuss uz Rīgu, un šoreiz apm 5 stundas pa vidu Tallinā, līdz šejienei ir tikpat tālu kā līdz Austrālijai

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Oct. 11th, 2017 | 09:48 pm

Manā dzīvē izglītība pārsvarā ir bijusi prātu ierobežojoša pieredze. Ja neskaita nodarbības, ko pati esmu izvēlējusies, darba pieredzi, un vēl valodas (par to tiešām paldies). Īstenībā, bija drausmīgi. gan pamatskola, gan vidus- , gan arī augstskola. varbūt izvēlējos nepareizo augstskolu. Vienīgie ieguvumi bija draugi un tusiņi. Bet par mācībām vienmēr bija sajūta, ka es jau sen redzu daudz vairāk dimensiju, un mani vienkārši te mēģina ievilkt sūdā. Mācīt kaut kādu nerealitāti. Citreiz tā bija spēcīga vardarbība, citreiz - laipna pakļaušana citu cilvēku nezināšanai. Manas attiecības ar varu un autoritātēm ir diezgan slimīgas.

Bet šajā jocīgajā formātā, kur nekas nav jāzubrī, kur nav sodu mehānisma, kur māca it kā anatomiju, bet patiesībā par dzīvi kopumā, kur legit iemesls nepiedalīties ir emocionāls diskomforts un zems enerģijas līmenis, rodas apstākļi, kur tevi virza un disciplinē vienīgi paša mežonīgā ziņkārība. Es nezinu, cilvēki kaut kā pārāk agri no viņas sāk atteikties. Es nezinu citu veidu, kā sevi nodrošināt ar jēgpilnas dzīves sajūtu.

Šodien bija pedagoģijas nodarbība. Tā sākās ar ļoti nepatīkamām sajūtām, ko man, kā parasti, sniedz ieskatīšanās sevī. Bet beigās tas izvērtās par vienu no next reality level unhacked pieredzēm. Sākumā katram bija jāpasaka, ko viņš gribētu iemācīties, un ko varētu iemācīt citiem. Pēc tam katrs izvēlējās sev pāri - skolotāju/skolnieku, un uzdevums bija vēlreiz formulēt pasūtījumu, un tad vadīt otram nodarbību.

Kursabiedram, kurš teica, ka grib iemācīties raitāk izteikties un labāk formulēt domas, es vadīju balss atvēršanas un improvizācijas nodarbību, ar mērķi nojaukt prāta kontroli pār balsi un frīstailot bezsakaru. Viņš teica, ka tieši to arī bija gribējis, bet tad es sapratu, ka nodarbību esmu sagatavojusi intuitīvi šī cilvēka būtībai, gandrīz ignorējot to, ko viņš ir prasījis.

Mans pasūtījums bija iemācīt centrēšanos, atšķirt "es" no emocijām, saprast, kas ir realitāte un kas nē. Viņš man lika vienkārši ar ciet acīm vērot smaguma centra pārvietošanos, viegli mainot pozu, aptaustīt un salīdzināt dažādas faktūras un ādas. Es vienā brīdī sajutu, ka man tā saucamā realitāte brūk nost vēl vairāk, un sāku besīties. Nākamajā mirklī atausa, ka viss ir pareizi, manis nav. Ir tikai dažādu lietu jušana, un pēc tam nāk to reflektēšana, viss. Arī tā saucamās "robežas" ir tikai fiziskas, tev iedalītajam organiskajam materiālam piemītošas īpašības. Tā bija garīga atziņa, pie kuras viņš mani bija aizvedis, pats to nezinādams.

Karoče, ir tā, ka jebkurš jebkuram var iemācīt jebko. Jo mācīšanās notiek studentā, nevis skolotājā. Es labprāt ar vēl kādu paspēlētu šo spēli. Šī spēle ir tikpat liela cik esamība.

Link | Leave a comment {5} | Add to Memories


(no subject)

Oct. 10th, 2017 | 10:07 pm

Iedvesmojoša diena vairāku iemeslu dēļ - dienas pirmā daļa, kurā atvēru jaunu kvalitāti savam speed bounce, saprotot, ka visi kāju izmetieni sākas nevis no gūžas locītavas, bet iliopsoas muskuļa, kas ir piestiprināts apm.diafragmas augstumā, un otrā daļa, kad gājām vērot, kā kustas "citi cilvēki". Tie, kas seko man instagramā, jau zina, ka es novēroju onkuli, kurš strādā bulciņu kafejnīcā, un kura raksturīgākā iezīme ir milzīgs vēders. Stundas laikā, ko pavadīju, viņu (it kā) neuzkrītoši pētot, es sapratu loģiskos iemeslus gandrīz visām viņa kustībām - kāpēc viņš tur rokas uz muguras virs nabas, nevis krustos, un kāpēc viņš stāvot sadod rokas aiz muguras, atkodu pat to, kāpēc viņš ik pa laikam atņirdz zobus - jo tas atlaiž kakla muskulatūru, ko viņš pārlieku sapsrindzina, uz pasauli lūkojoties caur uz deguna pārāk tālu atbīdītajām brillēm. Turklāt es šajā onkulī arī iemīlējos, jo viņā bija jūtams tāds vieglums un nesapistība, kā viņš bija pielāgojis visu savu dzīvi un ķermeni savam vēderam, cik daudz enerģijas joprojām bija viņa roku kustībās, plecos un grimasēs. Mēģinot viņu atdarināt, iemācījos mazliet vieglāk nest pati savu mugurkaulu, un, protams, arī ieguvu daudz tādas informācija, kuru man neviens labprātīgi neizvēlētos dot, un par kuru man bieži ir mazliet kauns, ka man tāda ir (neprasiet) - vairāk uz to kafejnīcu točna neiešu, alone again or, in love vvith almost everyone.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Oct. 10th, 2017 | 09:43 pm

Šodien atklāju savu mīļāko kustības veidu - "speed bouncing". Šādai kustībai nav vajadzīgs nekas cits kā vien drosme - ne īpašs muskuļu spēks, ne lokanība, ne izturība, čaklums vai precizitāte, tu vienkārši meties kaut kādā virzienā, un ķermeņa svars izdara pārējo.
Zināmākā speed bounce disciplīna - https://youtube.com/watch?v=6H0D8VaIli0

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Oct. 10th, 2017 | 07:58 am

Rīsu maizītes ar avokado, agaves sīrupu, zemesriekstu sviestu un kaltētiem pīlādžiem
Pilnībā savilkta mugura, jau 3 dienas, gandrīz nejūtu rokas un kājas, plaukstu locītavas krakšķ

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Oct. 8th, 2017 | 02:53 pm

Ā un aizmirsu pēdējo lietu par Ido Portal: viņa vvorkout ir inčīgi un rada azartu un prieku, jo īpaši tie, kas ir jādara pāros. Tur vienmēr ir kaut kāds spēles elements. Nevis garlaicību un izmisumu, kā kačalkās, kur es vienmēr aizdomājos, ka šo te bezjēdzīgi radīto un garlaicīgi tērēto enerģiju vajadzētu novirzīt elektrības ražošanai. Man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgi, jo mums, atšķirībā no dzīvniekiem, ir arī prāts, kurš ir jāiesaista un jātrenē, nevis treniņu laikā mentāli jāregresē, piemēram, bezgalīgi tālu ejot uz vietas.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Bodies

Oct. 8th, 2017 | 02:23 pm

Manuprāt, viens no izplatītākajiem mītiem par to, ka "meitenēm patīk", ja džeks ir fiziski stiprs un uzkačājies. Lasu par Ida Portal, un vienā blogā raksta teikumu, ka šis ir tas džeks, ar kuru jūs savu draudzeni negribētu atstāt divatā. Tinderī lielākā daļa džeku liek bildes kur viņi zālītē kačājas, vai sērfo, vai brauc ar riteni kalnos vai tml. Vai, vēl sliktāk, "skaistu torsu". Mani tas, ja godīgi, pilnīgi neinteresē. Man patīk ķermeniska inteliģence, kas bieži nāk no kustēšanās, bet tas vairāk attiecas uz to, ka apzinās savu pieskārienu un prot lasīt manu ķermeni. Ja runā par dzīvnieka līmeni, tad tie, uz kuriem es atskatos, drīzāk ir vienkārši lieli, bet pilnīgi mierīgi viņi var būt arī vienkārši nedaudz resni, nevis uzkačājušies. Vienkārši lielāki par mani, pietiek. Trigerē kaila āda, nevis obligāti labs bicītis. Es pazīstu enerģiju, kas nāk no fiziski spēcīgiem ķermeņiem, kuri ir cieti kā baloni, šādus ķermeņus gribas aptaustīt un apķert (kā ozolus), tur nāk spēks un karstums, bet nevarētu teikt, ka tieši šī enerģētika rada seksuālu uzbudinājumu, drīzāk vēlmi parazitēt.

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


(no subject)

Oct. 8th, 2017 | 12:53 pm

Esmu soli tuvāk kļūšanai par dzīvnieku, jo sāku workout pēc Ido Portal metodes. Viena no mūsu skolotājām ir viņa piekritēja. Tas cilvēks ir psihopāts, tāpat kā Feldenkraiss, tāpat kā (hmm) daudzi ebreji. Bet viņam nevar nepiekrist. Šeit pavisam īsumā:
https://youtu.be/W0Wr7HsylE0

Link | Leave a comment {7} | Add to Memories


(no subject)

Oct. 6th, 2017 | 09:55 pm

"Remember, style is not a problem at -40"

Link | Leave a comment | Add to Memories


Kali

Oct. 6th, 2017 | 07:53 pm

Runājot par enerģijām, E. mēdza mani saukt par Kaliban, kad es sapsihojos (went all kaliban over me). Pirmo reizi viņš vienkārši bija aizmirsis, ka pareizi ir Taliban, bet vēlāk viņš saprata, ka tā arī ir jāsaka.

this for some vagina power
https://youtube.com/watch?t=187s&v=WzWNNSO42a0

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Oct. 6th, 2017 | 07:41 pm

Man iet pārāk labi, bet vēl nezinu, vai tas ir jaunas vietas, kustības, komūnas vai patiesības efekts
esmu tur, kur vēlos būt, daru tieši to, ko vēlos darīt, un domāju to, par ko vēlos domāt

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


(no subject)

Oct. 5th, 2017 | 06:42 pm

Ok a stem cell smoothie will do, too

Link | Leave a comment | Add to Memories


Succubus mode

Oct. 5th, 2017 | 05:09 pm

Šodien es vēlos dzert asinis, vislabāk, protams, vīriešu asinis.

Vai es stāstīju, ka viņas katru rītu brokastīs rij lejā jēlas olas dzeltenumu

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Oct. 4th, 2017 | 08:19 pm

Mēs šonedēļ skolā katru dienu skatāmies kaķīšu video palēninājumā
My kind of school

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Oct. 4th, 2017 | 08:50 am

Kopš es dzīvoju tik fiziski, man nāk vēl vairāk gļuki kā parasti. Piemēram, biju baseinā (ā aizmirsu pastāstīt, ka mums ir par brīvu visi pilsētas baseini un vairākas trenažieru zāles), un tur sēdēja 1 cilvēks ar brillēm, un man bija pilnīga pārliecība, ka viņam ir uztetovēts tetovējums sejas augšdaļā, tipa, kādu laiku skatījos un nevarēju atpazīt priekšmetu "brilles".

Link | Leave a comment | Add to Memories


Par entropiju

Oct. 3rd, 2017 | 03:56 pm

es ļoti reti mazgāju rokas. man ūdens un ziepju iedarbība uz ādu ir sensori neizturama pieredze. pēc tam parasti vēl kādu laiku jāatjēdzas.
Šī paša iemesla dēļ arī līdz pēdējam izvairos no trauku mazgāšanas.

Link | Leave a comment {3} | Add to Memories


Automātiski

Sep. 25th, 2017 | 05:47 pm

Cilvēks kurš tup automātiski izskatās pēc krupja

Link | Leave a comment | Add to Memories