A mind-made-body -

starp "somatikas cilvēkiem" es jūtos kā "bērnības mājās", laikam, jo tie ir cilvēki, kas staigā neglītās bet ļoti ērtās drēbēs un kurpēs, lasa fiziskas grāmatas kuras izvelk nodzeltējušas un atlocītas kaut kur no mugursomas dziļumiem, piespiežas kokiem, osta puķes, dalās ar ēdienuturklāt bez "hipijiskas ambīcijas", nejaukt ar tipa rainbow family un pat ne kontaktimprovizatoriem. tā ir tādas kolektīvās sensitivitātes un receptivitātes telpa, ko es nekur citur neatrodu. un noteikti pilnīgs ceļš - slowly exploding inwards. kaut kas manā krūšukurvī atraisās un atlaižas, esot starp viņiem
bet tad es vienmēr gribu prom, jo man ir ambīcijas, es gribu mainīt pasauli, būt drosmīga, vizionāra, pārsteidzoša, savienot nesavienojamo un iespiesties neiedomājamās vietās, un ir labi to saprast, un būt attiecībās ar abām šīm manām daļām.
nesen uzzināju par "brave space", kas ir kaut kas, kas tiek būvēts virs "safe space", un tieši šāda ir lietu kārtība.