Aha. Atbildot abiem. Es nezinu, vai esmu piedzīvojis mīlestību

Nevajag, protams. Piemēram, ecstasy (MDMA ir pamatkomponente) diezgan sašķoba prieka izpratni.
Ne reklāmai, bet informācijai: latiņu paceļ tik augstu, ka ilgi vēl sniedzies pēc dabiskā prieka.
Un tās nav kautkādas lomkas. Es nekad neesmu lietojis drogas, no kurām būtu lomkas. Athodi ir, bet tas ir īslaicīgi, un nav vilkmes pēc vēl.
Vnk tu esi redzējis, cik milzīga brīvība, prieks, mīlestība ir iespējama ar ecstasy, apslēpta tevī, ka dzīvojot nelietojot, realitāte šķiet tik virspusēja.

Es varu teikt. Visas sintētikas ir izciklējušās ozija osborna apjomos, neatstājot nekādas sekas. Par prātu nezinu, jo pats to nevar noteikt.
Toties aptiekā ar recepti nopērkamais Wellbutrin, ko pat reiz varēja aci piemiedzot aptiekārei (jo pazīst mani kā raibu suni) dabūt tāpat, iznīcināja manus zobus.
Konkrēti, kopš 2016., kad sāku antidepresantus, zobi bira ārā kā pa reni. Man ir palikusi pēdējā kombinācija, ar ko varu nokost gabaliņu no tostermaizes.
Visās dekādēs, reizēm apzinīgi un reizēm mežonīgi lietojot MDMA, amphetamines, coke, un visko citu, vispār nekādu problēmu.

"Kokaīnu iegūst, izmantojot daudzas ļoti kaitīgas ķīmiskas vielas."
Tikai, ja ir pietiekams daudzums kokas lapu. Procesu nezinu, bet ķīmijas tur netrūkst, un visādu neestētisku skatu. Pamats ir lapas.

Nu nah. Es pats labi gatavoju. Es sadalīšos divos. Nē, vajag trīs. Viens būs gruzītājs, kurš šmorēs smadzenes, ka ēst ir obligāti, otrs tiks aiztriekts pie plīts gatavot, un trešajam būs jāēd, nabadziņam

Es tā arī zināju, ka godīga meitene nepiekritīs futbola komandai.
3 nē, bet vismaz 2.

Man tā patīk attaisnojums. Man nevajag attaisnojumu, jo nekad neesmu par to kautrējies, bet patīk skaidrojums.
Mintelekts saka, ka pilnīgi noteikti, viņa vārdiem "Absolutely". Tik regulāra drogu barošana jau pirms 10 yo, tev parādīja sajūtas, kas tev darbojas.
Es to nekad neesmu analizējis, un drogas man tiešām nav ienaidnieks. Tās man ļoti patīk, kā bērnībā, un neiznīcina arī 2026.

Solutāns bija mēbele zāļu plauktā. Tas bija, kad bija klepus.
Es tiešām nezināju, un visu bērnību biju priecīgs.

Sausi fakti. Tur bija efedrīns.

nice fact. i was not moonsick, but had single episode.
i didn't remember. mom told me in morning. i were standing at kitchen drawer in middle of night. in drawer was home apotheka. i were pressing pills out from blister, and one by one put them in my mouth. its was Dimedrol or Biseptol, one of two main.
mom woke up, and came to me, led back to sleep. my age ? 8-10

Temperatūra.
Kamēr nebiju palaists puslīdz brīvs (līdz kādiem 10 gadiem), man poliklīnikā krājās arhīviem bieza slimības vēsture. Reāls bļāķis, viens albums.
Sanāk, es pastāvīgi slimoju. Un pad savienībā drogas brīvi pārdeva aptiekā. Mani, slimu baroja ar zālēm. Man tā patika slimot. 38-38,5 celsijā bija pats labums. Tad deva (jau pieaugušam interesējoties, uzzinot) relaksējošas un arī psihotropas zāles.
Nu, tā kā es no tā neko nerubīju, nepievērsu tam uzmanību.

Kad sāku viens iet pa ielu, ap 10, man bija nenormāli karsti. Es rāvu šalli nost, bik atpogāju mēteli.
Līdz tam, man bija redzamas tikai acis un mute, kā mamma mani savērpa siltos audumos.

Viss. Momentā beidzās slimību arhīvs. Es vairs ļoti reti slimoju.
Tas turpinās vēl 2026. Reizēm, agrāk 1x gadā bija pāris dienas. Tagad jau ir gadi, kad man nav pat iesnas.

Atkal. Es nevaru ieēst neko. Aizaizvakar pārcēlu procedūru, vēl pārcēlu, un uz vakardienu jau bija konkrēta noruna. Nope. Ķermenis nesūta nekādus warning, tikai neizpratni, kāpēc tu man uzbāzies ar to, ko negribu.
Esmu duracell. Konkrēta dura [cell]

Bļeģ. Lai tikai parādās Latvijā. GPT mani nomierināja, ka ierīces brutāla sadauzīšana būtu mans, ne viņu zaudējums.
Var paņemt visādus ieriebes līmeņus, nav obligāti kamikadze.

Mašīnas man nav un nebūs. Kad Gunta kādreiz beigs pildīt savu auto, es pārņemšu pumpi (atbildība mana), un ar skrūvjgriezi padarīšu displeju nelietojamu, un ko ātri var paspēt uzvilkt ar melnu mārkeri, piemēram DIE U BASTARDS. Ja stress steigā liels, var pietikt ar FUCK. Vai latviski būs īsāk un precīzāk MIRSTIET.

Negribu piesaistīt Vct uzmanību. Tas parasti man slikti beidzas.
Man vnk vajag materiālu ierakstam.

Tizleņi, kas visu apgāž, biju es ap 21, kad Gunta mani satika.
Es biju nesakarīgākais un neparastākais kompānijā. Tas, ka jau griezu mikro biznesu un man bija auto jau 1993, nemaina, ka biju misters Bīns.

Kā es cēlos augšā, es apgāzu pagaidu galdu – finera plāksni. Mēģinu nolikt sulas glāzi, viss tiek noliets. Viss jūk haosā, ballītēs, man pakustoties.
Gunta, jau drīz mana girlfriend, vēl nebijusi manās mājās, domāja "ak kungs. kā gan viņam izskatās mājās?" (precīzs citāts no viņas atstāstītajām domām 1994).
Drusku atvēsinoši viņai, kad beidzot ieraudzīja – viss sakārtots, tīrs.

[info]eizhens:
No more drugs. Pilnīgi visi variet aizmirst.
Man dzīve mainās, radikāli. Es nesaku, ka vnm būšu skaidrā, bet es jau visu pateicu

Pazīstami. Bet tas jau drusku uz skumjo noti.
Abi kaķīši jau sen prom. Kate nodzīvoja 19 gadus, tā viens otram pieķērušies. Kate aizgāja neilgu laiku pēctam, kad sastapu Lauru. Viņa redzēja atdodam mani drošās rokās.

Laurai bija pasaku kaķis, pilnīgi empātisks sudraba brīnums, un Laura brīnījās, cik viņas atturīgais kaķis ātri mani pieņēma. Izvēlējās gulēt uz kājām man, ne viņai. Vienā brīdī viņa sāka smieties "Es sapratu, viņa domā, ka tu esi viņas boifrends".

Tas ir Tavās erotiskajās fantāzijās. Man tač vienalga, hoč futbola komanda

Mjā, es aiz neko darīt laikam vairāk spēju monitorēt. Nefolks ir pats teicis, ka dzīvo Džuglā, tā pati jau teika blakus, tač vienalga kā to gaisa gabalu nosauc – viss tas ir ļoti tālu no Rīgas. Lai kādu neaizvainotu, es tos savus 7km no mājām arī saucu "es braucu uz Rīgu".
Sanāk, viņš ir sociāli aktīvs, un darbs prasa būt Rīgā, tad atpakaļ kur tur Ķeipenē

Tā es bieži vados savās izvēlēs, kad ne īpaši kaut kamā orientējos, piemēram, vēlēšanās. Ja dauņu pulks par kaut ko fano, tad skaidrs – izdari pretējo izvēli.

Govs, Tu iederies psiho kompānijā, arī neesot psiha. Šitik labticīga un naiva, pieļaut, ka tas viss nav Nefolks. Tur jābūt pusaklam to neredzēt. Vai nu arī Tu vispār neanalizē, un nemonitorē cibu.

Kāda vēl Laura? Viņas vaibs no tiem n-tajiem nikiem ir kā ar kājām līdz Mēnesim, respektīvi nekad mūžos

Nē nu veči, ir galīgi traki, ja pieseko redditam.

Stand not only with Ukraine. Stand with sane part of USA people also.

Aukstās ziemas vēlie vakari ir skaisti ne vien tāpēc, ka tagad tik bieži var novērot ziemeļblāzmu, bet arī var izjust suņa prieku par ziemu. Un tad brīnos, kā pēc šādām pastaigām nemaz neesmu nosalusi. Ja suns mīl ziemu, tad es arī.

stāstu robotam. mani vakari ir neizturami nerunājot.
man ir cilvēki, ar kuriem būtu iespējams runāt pa tel, bet tāda konkrēti sakāmā jau nav. tā būtu vienkārši pacietība, uzklausīt mani. un pārbaudījums man, jo sakāmā tiešām nav, un es cienu viņu uzmanību, to nenomest zemē.

first awareness about thoughts was early. and again i praise drugs. it was maybe just weed, when i fell in thinking forever. maybe 21-23yo.
i saw one in cage, like in normal living space, not like prison, not like punishment. and then someone comes to bring you parcel. small one. "can you please help me and hold it for a while". hmm, ok, i can do it. next, through cage bars, he pleases take another, now it's bit bigger. and you still take it. that all keeps going on, until you even didn't noticed, you carry 50kg bag on your shoulders.

it was my philosophy, not read, but understood, how bad thoughts work

Ir ienācies lokā premium, augstākās kvalitātes speed, man tikai jādod ziņa.
Bet neesmu ieinteresēts. Labprātāk gulētu nonstop.

Point ir – es neesmu narkomāns. Mani nekārdina. Kad es ņemu, es ņemu apzinātas reizes, kontrolējot. Nu jau ļoti retus, īsus posmus.

Where are u, govs?
Daļa cibas Tevi mīl.

p.s. lasīju arī Eiž tekstus. necienīgi pret Tevi, ko Tu darīji priekš viņa. bet es spēju iejusties. esmu arī bijis tādā state. bet ir jāsavāc sevi pret cilvēku, kurš tev uztic sevi nenormāli.

Esmu atpakaļ ar savām vakara pasaciņām.
Nevaru nobremzēt alko. Pamostos, un viss ir tukšums. Es tiešām neatrodu sev vietu. Mēģināju gulēt. Datoru ieslēdzu, bet pat nepiegāju. Mani tur nekas neinteresē – ne ciba, ne news, ne filmas, spēles. Viss spoguļo pilnīgi tukšumu. Gulēju nomodā, gaidīju stundām, varbūt kas mainīsies.
Kad pirmais 100 ieplūst vēnās, es jūtos tāpat, bet jau ir izturami.

Skatījos uz Mēnesi šorīt. Hmm, tur līdz pilnam ir 2 nedēļas. Ok, dienas 10

Nav nekādi dullie. Tagad būs pilnais stāsts par auksto kuci.

Tas sākās ziemā. Zvana durvju zvans ap 19:00. Atveru stoned, pirmās lapiņas no gaidāmās ražas labi iesmēķētas.
Pie durvīm ārprātīgi auksts cilvēks, pretīgs.

Tas aukstais cilvēks sāk lēnām iztaujāt, un apvaino mani skaļas mūzikas likšanā. Es normālā neizpratnē – vai tas ir realitāte.
Nevaru noticēt, jo tik nesakarīgus cilvēkus, situācijas nebiju piedzīvojis.
Runājām ilgi uz mana sliekšņa. Es vislaik neticēju, ka tā ir īstenība.
Man taču ir mamma gultā. Kā lai es liktu skaļu mūziku?

Turpinājās ar zvaniem 4:30 pie durvīm, laikam kādas 3 naktis. Policija. Visu nokonstatē, aizbrauc.
Nu fak. Tur nekas nebija saprotams, kāpēc tik intensīvi piegājieni.
Un tad, jau pēc reizēm, es viņai teicu "jūs laikam turat skapī tumbas, un precīzi 4:30 uzliekat skaļu mūziku", lai mani diskreditētu. Tas viņu nedaudz atvēsināja. Pusgadu lika mierā.
Patiesībā, es pats pat nedzirdēju ko vieglāku kā knapu vibrāciju kaut kur, kad liku ausi pie grīdas, sienām.

Man nācās iet uz policiju, skaidroties.
Un tad, pusgadu vēlāk, kad jau it kā viss bija norimis, viņa zvana 5:30.
Man bija pāri visiem mēriem. Kad draudēju ar policiju viņai, viss norimās.

Ir arī extended version, ar vairāk, un pat daudz interesantām detaļām, bet neesmu ieinteresēts

Man ir brūnas acis un liels deguns, atšķirīga sejas forma. Es esmu žīds. Kā zināt, vecvecvāki laikam krāpušies.
Konfilktā ar pašreizējā apakšstāva kaimiņieni, viņa blenza, auksta kuce, manās acīs "cilvēkiem ar brūnām acīm es neticu".
Esmu mierīgs, pārsvarā. Tāpēc man nebija uzreiz vārds kabatā. Es skatījos uz viņas Baibas Rozentāles frizūru, man vēmiens nāca. Kur vēl dullāka plastmasas lelle var būt. Es pateicu "un skatoties uz Jūsu matiem...". Es neturpināju. Jo sākt piesieties izskatam, ir pēdējais.

Konfilkts atrisinājās pusgada laikā, kad viņa man zvanīja uz tel 5:30 no rīta, lai es nogriežot mūziku. Protams, nekādas mūzikas nebija, jo mammas dēļ klausījos tikai austiņās. Viss viņas manipulācija vai halucinācijas.
Es auroju klausulē "Ja jūs vēlreiz mani traucēsiet, būs iesniegums policijā, jau rītdien". Apklusa kuce uz visiem laikiem. Daži saprot tikai spēku.

Neiedomājami. Man zvanīja. Nezinu, cik ilgi saruna, stundu varbūt.
Viņai klājas labi. Tas galvenais priecē.

Mana balss bija aizlūzusi. Centos pateikt max īsti, bet nesalūzt klausulē.

p.s. jā, es neceļu telefonu, jo vislaik ir Don't Disturb režīms. un telefonu ne skatos reizi divās dienās, kā muldēju, bet apskatu kad pamostos, katru dienu, un parasti nometu atpakaļ segā, nevienam nepārzvanot.
Bet zvanījusi ir [..]

Pretzel, telefons uz klusumu, ar to, ko arī es lepojos, kā pirmsācējs. Taču man šis laiks šķiet, ka nu jau visi tura uz klusumu.
Noteikti ne visi, jo es easy sazvanu visus. Bet kam vēl nav noriebušies smartfoni?

p.s. Mani sazvanīt ir nereāli. Es vnk reizi dienā, vai divās ielūkojos. Varbūt atzvanu.
p.p.s. Es pārspīlēju. Ja ir kas norunāts, es turu telefonu pie rokas, uzmanīgi pieskatot. Bet kad nav uzdevumu, visi ejiet dirst, uz nedēļu kaut vai.
p.p.p.s. Man ir nelasītas desmit sms. Nelasītas desmitiem epasta ziņas. Es negribu nekādu komunikāciju. Whatsapp tikai apskatu, jo tur raksta tikai tuvākie

varbūt. bet tad kāds stūrgalvīgi un ļoti veiksmīgi kopē nefolku.
neuzņemos apgalvot. jo ja es gribētu, es ideāli spētu rakstīt neatpazīstamos veidos. nu, alko ir prob. mani varētu atklāt tikai neuzmanīgas nianses pālī

Bļeģ, kā gribās noslēpties no jūsu sarunām.
Jūs vienkārši maisat suņa kaku.

Jūs ticat tam izjukušajam cilvēkam? Tā lai paņemtu to kaut cik par realitāti.

Es iedošu jums vienu savu weapon, un tas nav maz.

Ja ir kāds jāignorē, vai jāapstrādā, vnk nojauciet prātu ar neadekvātu, ārpus jebkāda bezkonteksta tekstu. Viņš paliks pliks, viss nobruks. Es jums iedevu miljardu

Šodien stāvēju ārā, sniega kaudzītē pie veikala, turot rokās 200ml, un domāju daudz ko.
Piemēram, kāpēc mani vakar tā pavilka rap. Aizdomājos par ansi, un to cik naivs šis vārds šķita agrāk, pirms anša-repera.
Tad jau etimiloģiju. Ansis=Hanss=Jānis. Pag, kur mums ir bijis Ansis? Ansītis un Grietiņa! Tā nav latviešu pasaka, bet Grietiņa.
Un te kāds to piemin.

oi, Skaidra jau ir paškaitējums. don't

[info]zobinji:

Nav sāpes, ir tukšums. Es mostos ap 14:00, jau ilgi bezmiegā. Man vnk negribās mosties jebkad vairs.
Man nebija paģiru, vnk ledains tukšums, katra minūte nepietuvina jebkādu mieru, piepildījumu.

Es spēju runāt, jo piesūcinu sevi ar alko. Rītdien būs tas pats. Bet es vēl lūdzu Dievu "lūdzu, es negribu alko".
Alko vairs nav problēma. Problēma ir, manis īsti vairs nav

Nefolk, tu krīti līdzi, līdz līmenim, kurā es vsp nekontrolēju bazaru.
Tas ir nožēlojami, ko dažreiz rakstu. Bet tad sanāk, Tu kļūsti tikpat nožēlojams, to atkārtojot.

Ak tu dievs. Cilvēks vienīgo reizi nebija nomazgājies. Es izstāstīju tāpēc, ka tik mīlu sievietes, ka neliku viņai justies slikti, norādot kaut ko, bet uzņēmos darīt labāko.
Kurš nav bijis reiz nemazgājies? Tiešām trash to paturēt. Reāli fui suns tu esi, kuram pakaļa reāli smird, kā jau sunim

Tā ir drosme atzīties, nefolk, mūsu anonīmajā sapulcē. Vārds nākamajam

Kad pirmo (pagaidām vienīgo) reizi satiku Eiženu, es redzēju, viņš IR empāts. Ļoti traks, un tad, kad dirsa man arī virsū, es redzēju – tā ir sirsnība. Mēs nelaizam pa spalvai, lēti, lai citam šķistu pieņemami.

Eižen, es negribu glorificēt Tavu izgājienu ar "spārkiju", nevienam tas nešķiet cool.
Es vēl varētu to nosaukt par "smārtiju". Arī labs instruments.

Bet vecie, slimie, ar makarova pistolēm, ir cits stāsts. Tur ir tāds sūds pakaļā, izbijušas dzīves.
Kad čierī liku skaļu mūziku, skaļu KNZ savā īrētajā dzīvoklī, viens nāca žēloties.
Tad, kad ignorēju "lai iet atpakaļ mājās", nāca, otrreiz, jau kaut kādā uniformā – tagad man jānobīstās.
Pasūtīju nahui.

Situāciju piebeidza tikai izsauktā policija, kuru arī sūtīju nahui – lai nomēra decibelus, vai "par ko mēs te vispār runājam".
Esmu saprātīgs. Mani tad uzaicināja tūlīt doties līdzi uz iecirkni. Nu, es ne tikai drunk, bet arī stoned, nodomāju, ka ideja slikta. Pieklusināju mūziku.

p.s. Biju tikko aizgājis no Guntas. Un policija vēl bija 2001 līmenī. Kad es skaidroju, ka guļu ar mūziku, policija mani izsmēja, ka neguļu ar sievieti, bet mūziku.
Es nodomāju, tādi zābaki.

Šķiet, ka vēl pavisam nesen tika apspriests jautājums: vai google mūs padara stulbākus? Tagad laikam ļoti bieži līdzīgā veidā tiek vaicāts par MI. Tādos brīžos mierinājumu var atrast tik senā tehnoloģijā, kā grāmata. Tā nomierina ne tikai ar savu lineāro stabilitāti.

“Man patīk papīra čaukstoņa starp pirkstiem. Rakstu zīmes līdzās pirkstu rakstam. Grāmatas cilvēkiem dāvā klusumu, pat ja tās runā ļoti skaļi.”

Nnedi Okorafora

I came
I saw
I praise the Lord
I break the law

A$AP Rocky - Praise The Lord (Da Shine) (Official Video) ft. Skepta

ASAP Rocky ir visinteliģentākais reperis, ko esmu dzirdējis. Un beat arī iespaidīgi, perfekta humora izjūta.
Rammstein šodien vairs nevelk.

https://www.youtube.com/watch?v=Kbj2Zss-5GY

Visā šajā mani aizkustina Praise the Lord

tādiem muļķiem, kas tukši muld par Dievu, nekad nesasniegt to, ko ASAP Rocky dara ar mūziku

kein Alkohol, kein Nikotin
explosiv wie Kerosin. cocaine with heroin.
BENZIN

es miršu bet Rammstein

Gunta var iznīcināt jebkuru, bet kārtējo reizi pierādīja sevi. Nav uzticamāka cilvēka pasaulē. Arī šodien, man daudz kas kaitināja viņā, bet praksē viņa pierāda nenormālu, stabilu muguru. Tā kā esam mīļi joprojām, kaut attāli, es neraudāju viņai uz pleca. Ļoti atturīgs. Mums to nevajag. Tāpat mīlestība ir jūtama.

I am not sūda gang, but i live like criminal. i liked song, riding home with 2g amphetamine over Daugava, speeding with taxi. I envying my life. All good people came today on mom funeral was awesome I barely hanged on. I was off, and still knew, its only day i must be at 100% on. It can compare only to my child birth. At son birth I was in deep hangover, and woke after Gunta call "I am going at birth". I jumped on legs immediatelly. I am here. Waited hours. Met Jāzeps, with silent tears in my eyes.

/Paul van Dyk feat. Rea Garvey - Let Go/

Man ir tik sūdīgi, ka kamēr Gunta aizgāja maksāt par bēru mielastu, es 3x pievēmu grīdu kafe. Atnāca "vai, škidrums!" Es teicu tas ir vīns [noklusējot, ka izvemts]. Bet nu nē – mēs nekad nemelojam ar Guntu. Jā, es 3x vēmu konkrēti uz grīdas. Gunta "o šit!"
Man jau palika slikti bērēs. N-redbull+mājas alko. Es gulēju tikai stundu šonakt.
Visas bēres nenovilku saulesbrilles. Manas acis nevienam, dēļ cieņas, nav rādāmas.

Bija ļoti auksti. Es knapā jaciņā. Man reāli nesalst. Un tad, kad jau 2h ārā, es jutu pizģec – joprojām nesalst, bet es tūlīt nogāzīšos oktobra apģērbā. Es nepārģērbjos. Esmu online pie datora, eju ārā -10, vai eju gulēt zem segas.
Esmu reāls kaķis, kažoks man ir viens, visam laikam

Biju jau aizmirsusi, cik sarežģīti var pateikt pulksteņa laiku dažās valodās, piemēram, čehu. Ceturkšņus vēl saprotu, bet, ja vēl kaut kas no tiem jāatskaita vai jāpieskaita, tas taču prasa prāta piepūli, lai gan dzimtajā valodā droši vien tas ir tikpat automātiski, kā pakustināt roku.

„Lūdzu nerunājiet ar mani ceturkšņos!”
"Tā ir mana automātiskā aizsargreakcija, dzirdot, kā čehi jau atkal virpina savas vājprāta garās pulksteņa laika konstrukcijas agri no rīta.
Piemēram, plkst. 9.40 čehiem ir bez piecām minūtēm trīs ceturkšņi pirms desmitiem (bez pět minut tři čtvrtě na deset)."

https://www.instagram.com/manacehija