17.. Nov, 2026 | 01:05

Nu, ap 2006 es vairs nebiju jauns. Pēc kalendāra kādi 33 gadi. Es visu dzīvi esmu izmantojis velosipēdu. Bija neskaitāmas manas mašīnas, un ilgu posmu izmantoju arī Guntas mašīnas, bet to dienu savu velo. Ārā ir mīnus 22. Es minos naktī no Pārdaugavas, pēc nakts darba izdevniecībā. Uz Vanšu tilta pārņēma tāds pizģec – esmu tilta vidū. Plānie cimdi neko nesargā – es mirstu no aukstuma. Doma bija nobremzēt, un iemest velo Daugavā. Fak, es raudāju, cik salst. Atminos mājās uz Lāčplēšielu. Atslēgas nevar dabūt no biksēm ārā. Plaukstas ir saldēts krabis, neko nesaķert. Ar ABĀM rokām dabūju ārā, kā maniaku filmās, 5 minūtes mēģināju ielikt slēdzenē, ar plaukstām griezu atslēgu.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}