protams, katram ir skaidri zināms, ka skaistums slēpjas ārējā un iekšējā izskata harmonijā un sentencē - katrs ir labs tāds kāds viņš ir. protams. Bet tas ir reālajā dzīvē - tajā dzīvē, kur cilvēki staigā pa ielām. Bet es domāju, ka jautājums konkrēti šajā gadījumā ir par modes pasauli...
Šajā gadījumā nevienam neinteresē nekādas "pieņem sevi tādu kāds esi un tad būsi skaists gan sev gan citiem; visi ir atšķirīgi līdz ar to skaisti u.tml." pļāpas.
Mode ir mākslas veids, tam, ceru piekrīt visi. Modē modeles ir darba rīki (kā gleznotājam krāsas piem.) līdz ar to tās pilda dziļi funkcionālus pienākumus. Un viņu harmonija, sadzīvošana ar savu iekšējo es ir pašu individuālā darīšana. Neviens taču neprasa krāsām, kā viņas jūtas par to, ka ir tieši orandži srkanā krāsa nevis tīri sarkanā.
protams, ja modele ar savu izskatu sāk ietekmēt cilvēku prātus tas jau paliek bīstami un jāierobežo (nav labi ka jaunas meitenes sevi moka ar nepareizām un kaitīgām diētām tikai tāpēc, ka ir saskatījušās uz modelēm (te gan būtu vairāk jārunā par mēdiju kritiku, bet tas citreiz)). Atkal piemērs ar krāsām: ja mākslinieks glezno ar krāsām, kas piem. ir toksiskas (bet cilvēku uzmanību piesaista vairāk) un tad izkarina savus darbus izstādē, kuru cilvēki nāk skatīties un saindējas no šīm toksiskajām krāsām - ko tad? Tas ir jāaizliedz vai nē? Vai tā ir cilvēku pašu darīšana vai mākslinieka vaina?
Modelei jāpilda funkcija un piekrītu minētajam: ir modeles, kas staigā pa mēli, ir modeles, kas pozē masu produkcijas lookbukiem utt. Un tā tam jābūt. Es neesmu pret tievām modelēm. Bet, kas šeit ir jāsaprot: tā nav modes pasaule, kas mēģina kaut ko standartizēt - tie ir mēdiji, kuri ir stūbi un neizprot modeles profesijas dziļi funkcionālo būtību un lieki dramatizē kaut kādas muļķības. Tajā brīdī, kad viņiem būtu jārunā par jauniešu bezdarba problēmām viņi tukši kuļ par kaut kādām modelēm, jo redz ir vecāki, kuri nemāk audzināt savus bērnus domāt pašiem ar savu galvu, tāpēc vēlāk cīnās ar bērna anoreksijas, bulēmijas, gastrīta un pārēja hvz problēmām. Un, jā, cilvēki to lasa, jo tas taču ir interesanti - ir par ko baumot un piepildīt savu galvu ar sūdiem(lai nedomātu par savu nožēlojamo dzīvi, kurā ir nevis pārāk lielas pārticības problēmas, bet gan nabadzības problēmas, kuras nebūt nav tik glancētas).
Tā lūk - pie visa ir vainīgi neizglītoti cilvēki, kuri izpūš ziloni no mušas un vēlāk modes māksliniekam ir jācīnās ar sabiedrības pārmetumiem, kuri radušies no tā, ka stūbi cilvēki dramatizē.
Kā būtu, ja mēs gleznotājiem aizliegtu lietot sarkanu krāsu (jo piem. man šķiet, ka tā izskatās pēc manām asinīm un motivē mani uz vardarbību pret sevi)???
