:)) Jā, vakar skatījos vienu krievu komiķi un viņs teica apmēram tā: "Nē, krievu sievietēs nevar valkāt modes drēbes!! Modele uzvelk topiņu, mini svārkus, viņas no kauliem sastāv - nu kas tur sevišķš viens kauliņš vairāk vai mazāk redzams!! Kad tādas minimālas drēbītes uzvelk kreivu sievietes - tur uzreiz visi labumi redzami!! Un modolēm krūtis - tās nav krūtis, tas ir divpogu kaukulators!! Bet krievu sievietēm ir KRŪTIS!!":))
Kaut arī nu jā... Pakaramais ir pakaramais... Mūsu pašu Bude laikam teica, ka viņš ir pret pārlieku kārnajām, bet savām skatēm vienalga ņem pēc iespējas tāvākās, - jo uz tām drēbes izskatās labāk. A kāpēc mums liekas, ka izskatās labāk? - tāpēc, ka esam tā pieraduši!! Tur jau būtu cita diskusija par cilvēka smadzenēm un tā.
Un galu galā, acīmredzot diskusija nav par MEITENĒM, bet gan par PAKARAMAJIEM. Grib mainīt modi uz pakaramajiem. Apmēram tāda pati diskusija varētu būt veikalā, vai liksim skatlogā plastmasas manekenu ar puļķi galvas vietā, ar galvu, bet plastmasas matiem, vai ar it kā īstiem matiem, un vai obligāti vienam no šiem manekeniem jābūt baltajam tipāžam, otram aziātiskajam, trešajam melnādainajam, vai tomēr ņemsism visus baltādainos?? Tātad, tā ir diskusija VISPĀR, un par meiteni - modeli, dzīvu būtni, kas pildīs šī pakarāmā funkciju - visiem nospļauties.
Mode - māksla. Bet māksla visos laikos vairāk vai mazāk ir pakļāvusies sabiedrības vajadzībām. Māksla - kas pasūta mūziku...
Man vairāk liekas, ka drēbes vienmēr ir pildījušas sava veida sociālo funkciju. Principā, lai piesegtu plikumus, un nodrošinātu nepieciešamo termoregulāciju daudz nevajag. Bet redz - vienmēr karaļi ir grezni ģērbušies, bet tauta, - nu kā sanāk. Ir bijušas krāsas, kuras drīkst nēsāt augstdzimušie, kuras tirgotāji un tautai jāstaigā pelēkai. Un arī mūsdienās, - ja esi nabags, staigā ķīnas ražojumā. Ja esi bagāts - vari atļauties "mākslu" no modes nama. Tā nav māksla, tās ir bagāto dzīres, balle, rauts, izklaide.