patiesībā es pati esmu tāda pazemes radība (tas gan nekad nav bijis mans mērķis, tas tā vienkārši ir sanācis), kas grib draudzenei pateikt, ka kaulainums nav sinonīms skaistumam.
mani vienkārši kacina tas, ka visas sievietes vienā balsī kliedz, cik skaisti un labi ir būt tievai, bet es vasarā nespēju uzvilkt peldkostīmu, jo negribu skaitīt man veltītos 'tu vispār ēd?' jā, tajos brīžos es arī būtu laimīga, ja cilvēkiem nebūtu kaut kādi aizspriedumi.. galu galā - ķermeņa forma taču neko nepasaka par pašu cilvēku, par viņa saturu.

Jā, uz pludmali es arī labprātāk ietu, ja tur apkārt nebūtu nevienas dzīvas dvēseles.
Kā arī gribētu nošaut to, kurš kādas random stundas laikā pagriežas pret mani un saka:"safe, tu esi tik tieva".
Bet nekad neesmu uzskatījusi sevi par neglītu, kā arī ir ķermeņa daļas ar, kurām lepojos, varbūt tās nav krūtis vai dibens, bet, piemēram, rokas, kājas, kakls, vēders. Ir jāmāk sevi nest utt.

Es vienkārši nesaprotu kādēļ ir tā jārunā par cilvēkiem. Protams, brīžos pati neesmu labāka attiecīgi uz apaļiem cilvēkiem, bet arī tam ir robežas un jebkurā gadījumā zinu kādēļ tādas lietas nāk no manis ārā.

Vispār kaut kāda plaša tēma.