| |
[Aug. 13th, 2012|03:38 pm] |
Katram maršrutam ir sava aura. Nav iespējams sajaukt 1.trolejbusu ar 15. vai 41.autobusu ar 3. Jo enerģētiku veido cilvēki. Un krasi atšķiras ļaudis, kuri dodas uz Sarkandaugavu vai Imantu. Šī enerģētika vai nu pieņem vai atgrūž. Līdzīgi kā svešos dzīvokļos un citās mītnes vietās.
Pat ir kafejnīcas, kuras ievelk un kuras šķiet svešas.
Iekāpu 263.mikriņā. Man tur nepatika, jo valdīja netipiska kņada. Izskatījās, ka visi pasažieri ir savstarpēji pazīstami un mēro Rigas kvartālus kopā jau gadiem. Iekšā kāpjošie sasveicinājās ar šoferīti, pārmija pāris vārdus un ieņēma vietas.
Manā priekšā nostājās sieviete kā mūris. Jau pēc pāris literāri bagātiem teikumiem varēja saprast, ka viņa strādā par kasieri sabiedriskajās tualetēs.
- es mīlu savus klientus. Es vēlos, lai cilvēki, kuri ir atnākuši pie manis, aizietu ar tīru sajūtu, smaidot un nedomājot, ka viņi tur ir bijuši...
Lūk, tā ir zinātne - mīlēt savu klientu!
un kā ir jums? jums sanāk?
mīlēt? |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2012|11:57 pm] |
Vienu darbdienas rītu Dzirciema/Jūrmalas gatves krustojumā bija izdzisuši visi luksofori. Četras joslas krustām, sešas joslas šķērsām bija gandrīz paralizētas. Kājāmgājēji lavierēja starp tramvajiem, trolejbusiem un mašīnām, no kurām skanēja gan signāltaures, gan piparotāki vārdi.
- kā pašlaik manā dzīvē - nodomāju, uzsmaidot šoferim, kurš nobremzēja, lai palaistu mani pāri atlikušajam ielas posmam. |
|
|
| |
[Aug. 11th, 2012|12:18 am] |
|
Ja par šīsdienas cepienu "krūtis". Katrs dzīvo savā realitātē un tajā arī paliks. Manā realitātē skaistuma atslēga ir attieksmē. ( Divpusējā attieksmē ) |
|
|
| |
[Aug. 10th, 2012|11:52 pm] |
Ienāca prātā ideja.
Ideja, kur ir vērts uzņemties risku, lai īstenotu to ar savām stiegrajām rociņām.
Protams, stiprākais arguments bija "man ir čujs, ka būs labi" līmenī.
Tapa gara xls tabula, lai saprastu finanses, atrotīju piedurknes sev un komandai un metos darbos. (Vispār, darbu secība bija apgriezta :-})
Starpposmā mazās fokusa grupās patestēju padarīto, sapratu, ka viss tiešām ir ļoti OK, un palielināju likmes.
un....
šovakar konstatēju, ka esmu pazaudējusi (aizmirsusi) krietnu tirgus daļu, kur bija plānots šo ieceri realizēt. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2012|11:33 pm] |
Kolorītākais attaisnojums telefonsarunas pārtraukšanai, ko esmu saņēmusi:
- Piedod, nevaru runāt.... Izvācos... Kamēr sieva laukos. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2012|04:58 pm] |
Vakar, pārkrāmējot augstākos grāmatplauktus, uz galvas uzgāzās ķieģelītis ar nosaukumu "Психология религиозных сект".
Mana priekšnojauta izrādījās precīza - šodien uz galvas uzgāzās politika.
Vairumā. Visā savā krāšņumā. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2012|01:30 pm] |
Bija telefona saruna. Pavisam parasta. Par darbu. Uzdevu rindu ar konceptuāliem jautājumiem un viss. Nekādas pasaules pagriešanas operācijas, pat ne jautājumi par atomkaru uzsākšanu.
Bet, noliekot klausuli, man radās sajūta, ka kaut kas tur bija nepareizi. Kaut kas tika neatgriezeniski un galīgi sačakarēts.
Ka pieļāvu kļūdu.
Iespējams, bioķīmiska reakcija uz bezbrokastu rītu un pietiks ar nelielu pastaigu svaigā gaisā līdz tuvākai ēstuvei. |
|
|
| |
[Aug. 8th, 2012|06:50 pm] |
Ja uz darbu no rīta gāju visa tāda jutekliska, gaisīga un griboša, tad tagad novakarē ar absolūta beša sajūtu varu teikt, ka darbs mani ir pilnībā apmierinājis.
Divi excel palagi gan paliek vēl vienam divu stundu pusnakts piedzīvojumam,
un tad rīt no rīta atkal tāda jutekliska došos uz darbu... |
|
|
| |
[Aug. 8th, 2012|01:26 pm] |
Šodien vējš ir tāds... emmm... virzienā no apakšas uz augšu.
Tas ir laiks, kad noteiktas konstrukcijas svārciņi kļūst par izaicinājumu.
Personiskajam tēlam un autovadītājiem. |
|
|
| |
[Aug. 8th, 2012|11:22 am] |
Sņēmu biedējošu apsolījumu:
- Būs! Viss Tev būs! |
|
|
| |
[Aug. 7th, 2012|12:30 am] |
|
Nez kāda būtu tāda vidējā aritmētiskā laimes sajūta? Un mīlestība? |
|
|
| Solītais stāsts par jauno pakalpojumu un AirBalticu |
[Aug. 6th, 2012|10:41 pm] |
Pamanīju sociālajos tīklos, ka todien izlido VISI. Man bija savienotais reiss, kam nekādi interneta čekini nepalīdz, tāpēc ierados lidostā pavisam laicīgi - 2,5h ātrāk.
Mans superapzinīgums bija nepilnvērtīgs- pie AirBaltic galdiem rindas bija mēmās. Iestājos ne pārāk gudras, kustīgas masas galā, kas centās pašorganizēties. Kad pūlis pašķetinājās, izrādījās, ka stāvu uz bagāžas nodošanu, ne lidojumu reģistrēšanu.
Uzliku stoneface un stūmos klāt ar savu somu. Meitene nikni teica, ka šoreiz noformēs lidojumu, bet nākamreiz sūtīs uz citu rindu. Mīļi. It kā es katru dienu lidotu un speciāli stātos nepareizās rindās, lai kaitinātu brunetes. Vārdu birums ilga 1,5 minūtes, biļešu izdruka - 15 sekundes...
Busiņš, ar kuru braucām uz lidmašīnu, tā gaudoja pie katras bremzēšanas kustības, ka pasažieri ar jūtīgāku dzirdi spieda ciet ausis. Divas meitenes, kuras mēģināja iedabūt lidmašīnā čellus, noteikti konkursa zaudēšanas gadījumā pārvadātāju varētu sūdzēt tiesā par absolūtās dzirdes sabojāšanu.
Tā kā turpceļā Airbaltic gļuki neļāva man piereģeistrēties viņu jaunajam pakalpojumam SeatBuddy, paļāvos uz veiksmi. Veiksme arī bija - lidojošā autobusa pasažieri bija tik maz, ka katram bija iedalīta sava sēdvietu rinda. Novilku apavus, pacēlu sadalošo rokturi un uztutēju kājas uz krēsa. Ērtākais lidojums ever.
Aiztaisīju logu (pirmo reizi lidojuma laikā nevēlējos redzēt sauli virs mākoņiem) un aizmigu.
Dienu pirms atpakaļceļa AirBaltic atsūtīja atvainošanos, ka kārtējo reizi nevarēs man piemeklēt piemērotu pasažieri. Aicināja vilkt šajā unikālajā programmā iekšā savus radus, draugus, paziņas un cerēt, ka pienāks laiks, kad manas īpašās vēlmes pēc īpašiem blakussēdētājiem varēs tikt izpildītas.
Starp citu, par ĪPAŠU blakussēdētāju nākamajā lidojumā KĀDS parūpējās (ne AirBaltic) :)
Bet tas jau ir cits stāsts...
UPD: Te par pašu pakalpojumu
http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-laus-pasazieriem-piemeklet-atbilstosus-blakussedetajus-372189 |
|
|
| |
[Aug. 6th, 2012|03:03 pm] |
Ir tāda Baltic Miles programma. Man pati karte ir tikai elektroniski. Zaļo plastmasiņu noliku nost kā lieku svaru neesošajā naudas makā.
Lūk, saņēmu atgādinājuma vēstuli ar aicinājumu iepirkties par punktiem viņu veikalā.
Saskaitīju, ka šogad bijuši pieci lidojumi ar zaļastainajiem gaisabusiem, saberzēju rociņas, iegāju internetbodē, lai secinātu, ka bonusa punktu apjoms par visām ķibelēm ir tik niecīgs, ka nepietiek pat lūpu krāsai. Nesanāk nekam.
tam par godu nākamais posts būs par to, kā pēdējā braucienā (ne)izmantoju viņu jauno pakalpojumu. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2012|08:13 pm] |
|
kā tas nakas, ka tieši tie indivīdi, kuri publiski deklarē, ka tur 5 lati, 20 lati vai sazin_cik_tur_kādas_summas nav nauda, visbiežāk iekuļas finansiālās nepatikšanās? Gan pirmsalgas ligās, gan plašāka mēroga ķezās. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2012|06:02 pm] |
Novadīju mīlīgu pasākumu padsmit bērniem.
Pats process iesvieda mani eksistenciālās pārdomās. Un galvenā atziņa - pedagoģija tomēr ir zinātne.
Lai gan kaut kur esmu traktējusi, ka bērnkopība man padodas labāk kā bizness, ņemu savus vārdus atpakaļ.
Un esmu gatava gandrīz piekrist tiem, kuri postulē, ka agresīvie bērni jāslēdz ārā no skolām. Jo, ieraugot savā priekšā vienu nekontaktējamu divkāji, kurš ir gatavs spert jebkam, kas ir ceļā, nešķirojot vecumus, dzimumus, priekšmetus un dzīvas būtnes, esmu gatava piekāpties tiem, kuri vēlas ar vannas ūdeni liet ārā arī bērnus, zivis un zupas. Arī tiem, kuri arī manējo astoņgadnieku būtu gatavi izslēgt no skolas par epizodisku lekšanos pretī skolotājiem un klasesbiedriem. Pat neskatoties uz to, ka pašlaik viņš pavisam klusi un mierīgi savā nodabā lodē mikrokontrolieri - bināro pulksteni.
Un visu cieņu pedagogiem, kuri tiek līdz motivāciju, rīcības un komunikācijas atslēgām, strādājot ar šiem. |
|
|
| |
[Aug. 3rd, 2012|01:18 am] |
|
Ekselis paziņoja, ka klientam nākamgad katru mēnesi jāpiestāda 23 800 lati, ieraudzīju pa logu pilnmēnesi un sapratu, ka ir stipri vēls. |
|
|
| |
[Aug. 2nd, 2012|11:26 pm] |
Labas vakariņas nelielā jahtklubā, nelielā, bet jaukā kompānijā.
Ēdienkartē, protams, zivis, bet oficiante pati piekrita, ka pavāram vēl jāslīpē meistarība. Aukstā kafija gan bija izcila. Un laika apstākļi ideāli piemeklēti.
Nesteidzīgas sarunas, daudz pārdomu, nedaudz politikas.
Plus cilvēki kā no žurnālu vākiem. Vīrieši ar sirmiem deniņiem un garkājainām meitenēm pie sāniem. Tādas, kuras vakar staigāt augstpapēdenēs iemācījušās. Tā izskatījās!
Skaistākais citāts no sarunas, kas atplūda no blakus galdiņa:
- Tev skaista meitene.
- Jā, tikai krūtis mazas. Tās lielākas vairs neizaugs, bet var palielināt.
Oficiante aizrāda vīriešiem, kuri pēc apsēšanās ātri vien atbrīvojās no krekliem, lai ļautos saulei:
- Jūs taču restorānā esiet!
- Jā, tāpēc bikses nevilkām nost. |
|
|
| |
[Aug. 1st, 2012|12:15 pm] |
Atzīšos, mana lielākā fobija ir izmazgāt veļas mašīnā kādu mobilo telefonu.
Tad vēl man ir fobija atvērtās ūdenstilpnēs peldēt, nezinot, vai var aizsniegt ar kājām pamatu. Pat apzinoties, ka reti kur var sasniegt citus krastus, nepārvarot šīs bailes.
Jā, dažādas atraušanās vajadzīgas šodienai. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2012|11:16 pm] |
|
Krāšņi skeči par lietišķām sanāksmēm ar interneta komentētāju piedalīšanos. Pazīstami, pazīstami :) šis un šis |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2012|10:04 pm] |
Klausījos viena vācu profesoru krāšņas ilustrācijas par sistēmu teorijām.
Viņš esot sēdējis pieturā uz soliņa un vērojis cilvēkus. Un secinājis, ka:
- Ka Latvijā virzienā uz centru cilvēki dodas pa ielas labo pusi. Un virzienā no centra cilvēki arī dodas pa to pašu pusi. Sastopoties šīm divām plūsmām, tās abas vienlaicīgi pāriet ielas kreisajā pusē.
- Līdzīgi sistēmas cilvēki nolasot pat intuitīvi. Piemēram, ja cilvēks iet ielas labajā pusē, viņš ar muguras smadzenēm jūt riteņbraucēju, kurš, aprēķinājis trajektoriju, jau pamazām ieņem kreiso pusi, un kājāmgājējs arī plūstoši pāriet tajā pašā ielas pusē.
- Ka sabiedriskajā transportā šī sistēma pašorganizējas, jo cilvēki vienlaikus izkāpj un iekāpj. Turklāt iekāpšana vienmēr notiek nedaudz ātrāk kā izkāpšana.
- Ka viņš noklausījies kādas krievu sievietes stāstu, cik draudzīgi cilvēki ir Latvijā. Šo stāstu viņa pavadījusi ar tik intensīvu žestikulāciju, ka iesita mazam bērnam pa seju, jo bērns, pakļaujoties noteiktajai sistēmiskajai plūsmai uz trotuāra, bija pagājis tieši viņai zem plaukstas. Pats vainīgs.
Tur vēl bija kaut kas par ķermeņa kontaktu - ja viņa valstī cilvēki cenšas iziet cauri pūlim nepieskaroties, tad te siltums rodoties berzes ceļa, un viņam šķiet, ka visi viens gar otru rīvējas. Visur. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2012|11:41 am] |
|
Izdomāju sev kaitīgu ieradumu. Apmēram tādā biežumā kā birojā esošie vīrieši dodas uzsmēķēt, es varētu doties uz tuvāko bulku bodi (kuras pārskatāmā attālumā ir vismaz piecas), lai nopirktu kādu pīrāgu. |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2012|06:36 pm] |
|
dziļos laukos nopirkām divas brīnumgardas tortes ar vienkāršu nosaukumu "TORTE" |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2012|04:36 pm] |
|
pēc tam, kad uz rokām biju uzsmidzinaājusi pretiedeguma eļļu , pa īstam sapratu, ko nozīmē termins "spodrināt spalvas". |
|
|