| |
[Aug. 28th, 2012|10:16 pm] |
Uzdūros interneta ārēs uz senas ziņas, ka manu klasesbiedru, ar kuru vairākus gadus vienā solā nosēdēju, meklē Interpols kā sevišķi bīstamu noziedznieku.
Labi, ka tas nav lipīgi. |
|
|
| |
[Aug. 28th, 2012|10:05 pm] |
Ja oponenti nesāks sarunāties, viņi paliks oponenti vienmēr.
Un ir situācijas, kad izšķiros rīkoties, neskatoties uz to, ka viss liecina, ka no tā paliks vēl sliktāk. Jo "palikt vēl sliktāk" ietver sevī daudz vairāk potenciāla kā nogaidīšana vai elementāra iestrēgšana.
Un kas ir "vēl sliktāk" mūsdienās?
Iziešana no komforta zonas? Aizmugures zaudēšana? Ego iemīšana dubļos? |
|
|
| |
[Aug. 28th, 2012|11:08 am] |
Piedodiet, man nav laika jūs lasīt, bet noteikti kāds kaut ko ir iekomentējis par tipiski rudenīgo šodienu.
Dzestrs, mākoņu gubas, sētnieki nikni slauka kritušās lapas... |
|
|
| |
[Aug. 28th, 2012|01:20 am] |
|
Pēdējā laika interesantākā pieredze - nezināju, ka esmu spējīga 5 stundas no vietas sēdēt pie bāra, ar acs kaktiņu skatīties futbolu, sūkt persiku alu, vienlaikus pļāpājot par dzīvi un bērniem, politiku un biznesu. Lielākoties, protams, par biznesu. |
|
|
| |
[Aug. 27th, 2012|07:50 pm] |
Vakar pēc tikšanās ar radu baru, kur neizpalika "tu jau neko neēd...", apsolījos - ja šonedēļ saņemšu piecus komentārus no unikāliem lietotājiem par svaru, palielināšu to mākslīgi uz krūšu un pēcpuses rēķina.
jep, šodien jau divas piezīmes šajā lauciņā.
Bet nedēļai tikai piebeigusies pirmā diena... |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2012|11:57 pm] |
Pavadīts viens no sabalansētākajiem piecu darbdienu komplektiem ever.
Bija gan tādi tādi ambivalenti mirkļi, kad nesapratu, vai cilvēkam gāzt pa seju vai konstruktīvi izvadīt pa durvīm, spiest roku vai sniegt skūpstu, cirst ciet datoru vai palaist drukāties tāmi, veidot vēl vienu uzņēmumu vai ierosināt bankrotu utt.utjp... |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2012|11:41 am] |
|
Parasti darbaļaudīm grūtas ir pirmdienas, bet man kaut kā vislielākās lomkas ir tieši piektdienās |
|
|
| |
[Aug. 23rd, 2012|11:18 pm] |
šodien, pilotējot viena projekta starpposmu, atkal aizdomājos par sistēmām. Kā sistēmas, cilvēku grupu enerģētika ceļ un gremdē.
Ka šodien spēju sakarīgi izskatīties industriālā tēmā to cilvēku acīs, kurus uzskata un kuri ir akadēmiski un praktiski spēcīgākie savā sfērā. Atbildēju uz jautājumiem, reizēm pat brīnoties, kā to visu zinu. Bet pirms nedēļas, runājot ar daudz nekomplicētākiem cilvēkiem par šo pašu jautājumu spektru, jutos un izklausījos kā muļķe.
Kopsavilkums - man ir pavisam viegli novadīt komplicētu projektu (vieta unpija smīnam) sarežģītam, kašķīgam un kritiskam klientam, bet sapīšos meistarībā un sasitīšu pieri pret vienkāršiem, mazprasīgiem darbaļaudīm.
Protams, viss ir mūsu pašu galvās, bet tomēr kaut kas tajā ir... |
|
|
| |
[Aug. 23rd, 2012|01:43 pm] |
Šodien, joņojot cauri centrāltirgum ar laptopa somu vienā rokā, ābolu kulīti otrā, pēkšņi dzirdu pie auss dobju:
- Ssssss
Apskatos apkārt, a tur tāds pavisam intelekta nesakropļots mužiks treniņbiksēs skatās uz mani:
- Ssssigareti... |
|
|
| |
[Aug. 23rd, 2012|10:57 am] |
|
Mana burvīgā, burvīgā meita ir apguvusi saviesīgu sarunu mākslu - desmit minūtes viņa kādam tantukam lasīja niansētu lekciju par mēslu vaboļu kulināro gaumi. Kā izrādās, secinājumi bija balstīti uz pašrocīgi vadītiem zinātniskajiem eksperimentiem. |
|
|
| |
[Aug. 22nd, 2012|01:42 pm] |
Koelju, lapsu un prinču fanu pūļi vienoti vibrē par to, ka jānes atbildība par tiem, kurus pieradinām.
Bet tie, kuri pierod pēc savas iniciatīvas, par ko atbild tie? |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2012|10:50 pm] |
No dārdoša pagraba iznācām naktī, kusumā. Bija drēgns.
Viņa roka rāmi dusēja uz mana vidukļa un gurni ejot viegli pieskārās viņa kājai. Jutu, kā ķermeņa siltums caur šiem punktiem plūda manī. Pievēru iekaisušo plakstus un ieelpoju mitro gaisu. Bija droši un labi.
Pāri ielai aiz muguras atskanēja kliedziens. Tam sekoja dobja skaņa, kuru nav iespējams sajaukt ar nevienu citu.
Viņš strauji pagriezās trokšņa virzienā, un mirklī jutu, kā saspringst viss muskuļu reljefs. Viegli atslābinātais vīrietis acumirklī kļuva kristālskaidrs, agresīvs, gatavs cīņai. Tas tā literāri teikts. Arī gatavs vienkārši izkauties.
Es paliku ēnā, pēkšņi aiz viņa. Tāpat smaidot, tāpat nogurusi un viegli miegaina. Nebija iemeslu paaugstināt adrenalīnu sevī.
Redzot, cik instinktīvi, intuitīvi, dabiski šajā naktī visi nostājās savās vietās, mani neatstāj atziņa, ka ir cilvēki, kuriem ir labi būt blakus, kuriem ir labi būt aiz muguras, bet kuru ceļā nekad, nekad nevajag stāties... |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2012|12:32 pm] |
Kāds Londonas profesors reiz teica, ka man smadzenes labi uztver informāciju, bet sliktāk attīstīta ir tā daļa, kura atbild par projicēšanu, jeb info nodošanu. To īpaši labi jūtu attiecībā uz valodām, jo jau pat skolā tulkošanās saņēmu augstākos vērtējumus, bet rakstos un runāšanā gāzos ārā ar lielu blīkšķi.
Domāju, viņš kļūdījās arī par info apstrādi
Bet tieši pašlaik kā ēst vajadzētu kādu labu privātskolotāju, kurš iemācītu procesu vizualizēšanas mākslu - glīti grafiskā veidā sakārtot pilsētvidē un smadzenēs esošo haosu, lai beigās sanāk visiem sprotamais cēlais Mērķis (un, protams, ceļš uz to ar visiem mainīgajiem faktoriem, variantiem A,B,C), par kuru pūlis būtu gatavs celties un krist. Nepieciešamības gadījumā, protams. |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2012|09:48 am] |
|
- tev seksīgas grumbiņas zem acīm! - tāds kompliments ienācās šorīt |
|
|
| |
[Aug. 20th, 2012|01:09 pm] |
|
Es lieliski saprotu, kā var iztikt bez sekretārēm, apkopējām un pat bez priekšniekiem un klientiem, bet nevaru iedomāties kā var iztikt bez kāda, kurš manā vietā lamātos par bloķētiem IMEI kodiem pilnībā apmaksātiem mobilajiem, skaidrotos par katridžu uzpildīšanas niansēm, restartētu rūterus, zinātu kodus mājas lapām, pateiktu, ka man ir vajadzīgs kompis ar HDMI izeju utt. |
|
|
| |
[Aug. 19th, 2012|09:02 pm] |
|
Ja, wordā nospiežot CTRL+N, atveras balta lapa ar nosaukumu Document169, pieļauju, ir pēdējais laiks pārstartēt kompi. |
|
|
| |
[Aug. 19th, 2012|07:21 pm] |
Kuģis lēni tuvojās krastam. Izklaidīgi skatījos uz garām slīdošo pūli. Atsevišķas grupiņas vēroja ūdeņus, saulrietu, viens otru, gaidīja nākamo iekāpšanu, uzņēma alu un sazin vēl ko.
Nolaidu skatienu grīdā, un cauri smadzenēm gluži kā elektrība izšāvās viens attēls - Viņa acis.
- Ja tā ir, varētu uzskatīt, ka šajā nedēļā ar mani būs noticis viss - nodomāju.
Pacēlu galvu un rūpīgi skanēju pūli atpakaļgaitā.
Sastapos ar skatienu. Tiešu un caururbjošu.
Īss skūpsts uz auss.
Neflirtē, lūdzu, - apklusināju viņa zemjostas jokus. - Tu zini, ka parasti izdaru visu, par ko runāju.
Apsēdāmies uz kāpnēm, kuras beidzas tieši likteņupē. Nebijām tikušies kādus piecus gadus, bet tas nebija svarīgi.
- gājputni - norādīju uz kāšiem debesīs
- tās ir kaijas, kuras veido formācijas kā gājputniem, lai izskatītos svarīgas. tā viņas arī jūtas. Kā nekā galvaspilsētas putni. Stilīgas, nozīmīgas un gudras, kuras demonstrē savu kompetenci katrā spārnu vēzienā. Tā viņas arī uztvers paviršs novērotājs, tā viņas sevī jutīsies. Vienmēr.
Sajutu dzirksteles gaisā.
Dusmas. Dusmas esot bezspēcība.
Piecēlos, jo negribēju paildzināt nesatikšanos. Viņš veikli notvēra manas rokas šajā kustībā un satvēra abas aiz muguras. Lai uzsvērtu savu nozīmību, iespējams. Katrā savā kustībā.
- nav dzimis tāds vīrietis, kurš nespētu izdzīvot bez kādas konkrētas sievietes - bija viņa pēdējie vārdi skūpstam uz auss.
Aizgāju neatskatoties. |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2012|01:17 am] |
Smaga, ļoti smaga nedēļa. Ne emocionāli vai fiziski, bet tieši intelektuāli (vārds "intelekts" gan man nepiestāv, bet ātrumā neatradu piemērotāku). Ja šādā intensitātē pastrādātu vēl pāris nedēļas, noticētu plānotajiem IKP rādītājiem, kuri uzrādīti kā prognozētie NAP 2020. Vai tam, ka neiestāsies visu daudzinātais krīzes vilnis vismaz manā realitātē.
Nepietika spēka līdz nedēļas beigām.
Sapratu, ka pietrūka divu lietu godpilnam finišam:
1) Šādā intensitātē strādājot, obligātas ir fiziskās aktivitātes. Kaut tāpēc, lai smadzenēm būtu skābeklis.
2) Nepieciešamas veselīgas un bagātīgas ēdienreizes, ne brokastu/pusdienu/vakariņu komplekts kādā pārskrējienā. |
|
|
| |
[Aug. 17th, 2012|09:23 pm] |
Man ir izcili slikta karma uz:
1) Restorāniem (tur vienmēr būs kāds gastranomisks vai tehnisks piedzīvojums)
2) Lidostām (jautri, ar nelielu adrenalīna devu, bet viss vienmēr ir beidzies laimīgi)
3) Mobilajiem telefoniem (atkal paliku bez sakariem, turklāt vismaz uz nedēļas nogali - 20 minūtes pirms nozīmīgākās tikšanās šonedēļ). Un stāsts tāds daudzdimensionāls.
Man izcili ir paveicies ar:
1) Attiecībām (visādām), pat neskatoties uz manu asociālismu un visādām citādām atkāpēm
2) Bērniem, neskatoties uz to, ka brīnos, kā viņi mani vēl pazīst (audzinātājas b/d gan ne)
3) Darbu un darba vietu
Kopējā bilance pozitīva. |
|
|
| |
[Aug. 16th, 2012|09:03 pm] |
|
Šodien restorāna atklāšanas pasākumā ēdieni rāpoja ārā no šķīvjiem. |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2012|10:50 am] |
Jau pašā agrumā saņēmu zvanu ar lūgumu sniegt interviju (tā nebija Dzīvīte). Uz jautājumu, kāpēc tieši man tāds nozīmīgs jautājums tiek uzdots, viņš atbildēja, ka prasot pa vienam citātam no katra uzņēmuma, kurš ir nozares Top25.
Nezinu, kas tas par topu un tā par nozari, bet noteikti ļoti nīkulīga. |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2012|01:16 am] |
Kad strādāju žurnālistikā un manos pienākumos ietilpa arī fotoatlase, mani pārsteidza un viegli aizdomīgu darīja apbrīnojami tīrās un gludās drēbes ļaudīm (pat bērniem (!)) dažādu dabas katastrofu skartās vietās, kur, kā ziņots, viņi graustos dzīvojuši jau vairākas dienas.
Iespējams, tāpēc, ka tas bija laiks, kad pati sāpīgi izjutu veļasmašīnas trūkumu. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2012|04:08 pm] |
Cik daudz var izdarīt,
....ja man pašai tas nav jādara!!! |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2012|01:05 am] |
Nez, kā būtu, ja man piederētu maza kuģubūves kompānija?
Vai mana dzīve kļūtu sarežģītāka? |
|
|