| |
[Sep. 11th, 2012|01:48 pm] |
Mazmazītiņš projekts. Ikgadējs, kas nozīmē, ka kontakti zināmi, iestrādnes ir. Daudzi iesaistītie, bet visi zina savu vietu. Klientam nekas nav jādara, tikai jābauda process un rezultāts. Neviens neiespringst. Arī es kā atbildīgā.
Pēkšņi projektā iemetas kāda spārnota būtne ar Iniciatīvu. Un ar mērķi visu tieši dokumentēt!
Man visi @ no bezgalīgiem mailu plūdiem nelasīti nonāk tematiskā folderī, jo esmu paredzējusi ar to sākt strādāt ne ātrāk kā piektdien, bet tikko no partneriem uzzināju, ka ir jau tapuši 250 faili un failu apakšvarianti ar dažādām stratēģijām, mērķiem, procesiem utt.
Turklāt brīnos, ka citas puses arī aktīvi iesaistās visas makulatūras ģenerēšanā, kaut ir skaidri zināms, kas notiks, kad notiks, kas ko darīs, kāds būs rezultāts.
Goda vārds, kaut kas man nepielec... |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2012|11:39 pm] |
|
Jautra pēcpusdiena EXi. Gan jau tumšos rudens vakaros atreaģēšu kaut ko sirdi plosošu, bet apliecinu, ka  pzrk nesenais ieklabinājums atbilst patiesībai: - pareizi pamests vīrietis atgriežas kā bumerangs
|
|
|
| |
[Sep. 10th, 2012|09:04 pm] |
Otrās klases uzdevums "Uzraksti savus jautājumus par laiku"
Bērns arī uzrakstījis:
- cik garš ir gaismas gads?
- kas ir laiktelpa?
- kāpēc kosmosā laiks rit lēnāk?
- kas ir dekāde? |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2012|04:28 pm] |
- Gribi, pavizināšu?!? - tā puisis meitenei, lepni atspiedies pret sarkanu sporta auto
- Jā!!!!
- Tad Tev benzīns jālej... |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2012|10:16 am] |
|
To, ka vakar ir tēvu diena, uzzināju no dzīvesbrieža, kurš pēc divu dienu rezultatīvas prombūtnes ap 8 vakarā noguris iegāzās krēslā ar jautājumu, kur tad apsveikumi. :) |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2012|01:59 pm] |
|
Beidzot piesēdos pie nākamā komandējuma plānošanas. Sireāla sajūta, jo nez kāpēc šķiet, ka tā vieta uz pasaules nemaz neesksitē. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2012|11:36 am] |
Vakar vakarā nonācu savas baltkrievu draudzenītes rokās.
Sēdējām kā māsas viena otrai blakus, dzērām tējas litriem. Šķita, ka pus gada laikā kopš mūsu pēdējās tikšanās viņa ir izveidojusi plauktu ar atziņām, ceļa rādītājiem, jokiem tieši man.
Viņa runāja. Daudz.
Tie bija vajadzīgi vārdi, kas plūda kā silta duša, meklējot vietas, ko dziedēt. Miesā, prātā, dvēselē.
Katrs teikums bija juvelierizstrādājums. Viņa jautāja maz, es klusēju, bet katra jautajumu un atbilžu izspēle veda dziļāk un dziļāk uz pasauli, no kuras mērogiem reiba galva.
Pamodos šodien vēlu. Tas bija īss, bet dziļš miegs.
Sajūta, it kā visu nakti būtu raudājusi
Izkatās asaras bijušas rezultatīvas,
jo atkal manī viss ir kluss. un tumšs. |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2012|04:14 pm] |
|
Pirmajā septembrī, kad visiem smuki pucētajiem sākumskolniekiem lūdza pastāstīt, ko viņi darījuši vasarā, citi stāstīja, kā braukuši uz Ventspili, citi, kā gājuši peldēties, citi - par dzīvi laukos.
- es visu vasaru mācījos Adobe Photoshop! - paziņoja manējais. Neviena vārda par izbraukumiem ar laivām, meža kaķiem, ceļojumiem!!! Protams, neviens neuzzināja, ka viņš tikai pirms nedēļas atklājis šādu programmu, bet vakar vakarā intereses pēc iegāju folderī, lai paskatītos, ko īsti viņš tur apgūst. ( es biju gatava tur ieraudzīt visu ko, bet tikai ne šo... ) |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2012|03:20 pm] |
|
Viena no pazīmēm, ka tomēr esmu saaukstējusies - divas reizes, kad mēģināju pateikt "bituminētie maisījumi", sanāca "ibumetīna maisījumi". |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2012|09:08 am] |
eju šorīt gar Rīgas domi. Dzirdu - kāda balstiņa saka:
- es nekad savā mūžā nevienam iegāzis neesmu, bet tur tāda situācija bija.
paceļu acis - mūsu Prezidents! |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2012|12:04 am] |
Savajadzējās klientam refrešot vienu datu bāzi. Vakar!!!
Samobilizēju praktikantu un brīvprātīgo armiju darbam šonaktij. Protams, arī sevi, izsniedzot mierinājuma argumentu, ka ir iestājusies tā fiziskā un garīgā kondīcija, kad patīk un padodas darbs ar statistiku.
un...
un...
sākot strādāt, samežģīju pret klavieri kreisās rokas pirkstiņu,
paliku rīcībnespējīga lietot ctrl+c un ctrl+v
aizsūtīju sevi gulēt |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2012|11:07 pm] |
Netipiski nesteidzīgas dienas, kad tiek ieelpoti pēdējie mirkļi āra kafejnīcās, tiek īstenoti pēdējie kārdinājumi kaut uz mirkli parādīt plecus un kājas saulei.
Pēdējie bezvēja vakari, kad krāsaina, draudzīga Vecrīga pulsē - mūzika, smiekli, tērpi un smaržas. Mājās ejot, šķiet - dzīve paskrien garām, un baudījumi paliek tur - ārā. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2012|11:34 am] |
|
«Mums ir plāns turpmākajiem pieciem mēnešiem, kā idejas īstenot dzīvē. Par korupciju tika runāts vēl pirms mums .Mēs piedāvājam radikālu metodi- ieviest ģimenes locekļu atbildību par korupcijas noziegumiem. Jā kāds no ģimenes locekļiem tiks pieķerts korupcijā, par to būs jāatbild viņa radiniekiem - vecākiem, brāļiem, māsām vai bērniem,» paziņojis Gustavo. Lūk, parādījies vēl viens iemesls, kāpēc neprecēties un nedzemdēt bērnus |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2012|11:01 am] |
|
- tavi pakalpojumi ir pievienotā vērtība šim projektam, tāpēc maksāt pievienotās vērtības nodokli pievienotajai vērtībai ir samērā neloģiski, vai ne? - tāds bija pēdējais un burvīgākais arguments diskusijās par projekta izmaksām |
|
|
| |
[Sep. 4th, 2012|09:05 pm] |
esmu piekususi no domāšanas.
tā globāli piekususi, a rudens tikai iestartējas... |
|
|
| |
[Sep. 3rd, 2012|12:38 am] |
|
Manā datorā ir 2195 dokumenti, kuri ietver atslēgas vārdu "mērķauditorija" un 5518 faili, kuros ir vārds "drošība". |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2012|10:10 pm] |
Bērnu sagatavošana rītdienai aizņēma tieši 4 minūtes.
Vislielāko laiku aizņēma ziedu menedžēšana, jo, kā izrādās, pārāk savlaicīgi kopīgi gatavotie konfekšu pušķi audzinātājām bija... apēsti. |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2012|10:52 am] |
- es protu runāt svešvalodā - juniors lepni paziņo
- kādā?
- sieviešu valodā! |
|
|
| |
[Sep. 1st, 2012|11:48 pm] |
- Kas pazudis? - vaicāja sekretāre, redzot, ka noliecos pie vārtiem
- Nē, noņēmu ķēdīti no kājas. Jūsu šefi rūpējas par savu darbinieku drošību. Lūgumu nenākt svārciņos gan ignorēju, bet liekus izlecienus nevajag.
Un, pārkārtojot vasaras somu uz rudens komplektu, atradu mazā kabatiņā piecus šādus aksesuārus...
Tā gandrīz katru piektdienu šovasar man sanāca iet cauri lielam laukumam, kur gandrīz pašā Rīgas centrā viss izskatījās kā dziļos laukos - garas zāles smarža tveicē jaucās ar piķa aromātu. Sienāži atspērušies sisināja, mēģinot pārkliegt jaunu, spožu fūru rēkoņu. Pēc riepu vibrācijām biju iemācijusies noteikt pilnas un tukšas kravas. Un vēl visādus citus tehnoloģiskus knifus, kuri nekad nenoderēs manā sadzīvē.
Tieši tur arī vakar sajutu neatgriezenisku rudeni. Šķiršanās skumjas.
No vasaras un no sarežģītākā projekta ever, kuru izdevās novadīt cilvēciski, vienkārši, viegli.
Nesamudrījot, nepārspīlējot, bez izlecieniem. |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2012|11:03 pm] |
Ziniet, kādreiz arī pelēkām biroja žurkām pienāk svētki.
Šodien jutos kā maza meitenīte Ziemsvētku vecītim uz ceļiem. Pusotru stundu skaitīju pantiņu. Vienā vārdā "atskaitījos". Saņēmu novērtējumu "excellent" no cilvēka, kurš, šķiet, zina visvairāk par visu pasaulē, kuram ir visu durvju atslēgas. Kurš ir sirms kā dainu tēvs, gudrs kā jūra, mierīgs, vērīgs, vieds.
Un dāvana? Dāvana bija vasarā.
Gribēju ielikt pāris bildītes, bet dropbox public izsvieda jpg bilžu vietā baltus laukumus ar krustiņiem.
Nebūs lemts, dārgā ciba! |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2012|04:42 pm] |
Kā jūs atbildētu uz šādu vēstuli? Kāda ir pareizā atbilde?
Sveiki.
Meklēju sadarbības partneri, kas būtu ieinteresēts veidot biznesa sakarus ar Krievijas, Eiropas un Amerikas tirgus dalībniekiem.
Sakiet lūdzu, kādam ir jābūt piedāvājumam, lai Jūs no tā nespētu atteikties? |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2012|12:35 pm] |
|
Lasu par obligāti piemērojamiem minerālmateriālu standartiem |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2012|08:42 am] |
Īpaša diena.
Diena, kad sāku domāt svešās mēlēs, vēl neatverot acis.
Diena, kad sagatavoju savu mīļo tēju, lai ideālajā temperatūrā nesteidzīgi to izdzertu uz krāsainā mājas dīvāna. Koncentrētā klusumā.
Diena, kad pasaule, kurai triecos pakaļ jau gadu, atbrauc pie manis ciemos. Vispār ātri.
Ceru sagaidīt godam. :) |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2012|12:38 am] |
šodienas jocīgākā tikšanās bija ar kādu vīrieti, kurš visu sarunas laiku ne tikai sēdēja stīvi kā uz mieta uzdurts, bet viņam, šķiet, bija kādas dīvainas kontaktlēcas, kas ļāva praktiski nemirkšķināt acis.
Situāciju pavisam šaušalīgu padarīja viņa spēja, skatoties tikai uz mani, visu sarunas laiku ar desmit pirkstiem pārsteidzošā ātrumā klabināt sarunas pierakstus miniatūrā laptopā. |
|
|