|
Aug. 25th, 2013|06:28 pm |
šķīda glāzes, gāzās galdi, vīrieši un sievietes izmuka no mikrorajona kafejnīcas. Maza auguma bārmenis izmantoja svarīgo likumu pret iereibušu un trulu pārspēku - sita pirmais. atstrādātas kustības, kas liecina par senu, bet ilgstošu draudzību ar boksu.
Paliku stāvot ar ierakstītu, bet nenospiestu 112 mobilajā. Nezvanīju. Kaut kas tajā visā haosā tomēr bija paredzams un kontrolēts.
- jūs aizmirsāt cukuru atnest - teicu, kad beidzot iestājās klusums, un viņš vainīgi paskatījās uz atlikušajiem klientiem
- atvainojiet, tas mums nav bieži - viņš teica, pasniedzot rēķinu. uz labās rokas kauliņiem bija uzlīmēti plāksteri.
- cik bieži?
- reizi trijos mēnešos... - tāls smaids, kas raisa aizdomas, ka viņš dara šo darbu tieši šo mirkļu dēļ :) |
|