|
[Mar. 12th, 2014|09:59 pm] |
Freids esot teicis, ka skumjas, tās vitālās skumjas, kuras nāk no nekurienes, no dziļuma, esot saistītas ar neīstenotām psiholoģiskām vajadzībām vai perspektīvas zudumu. vai vientulību. kas principā jau tās pašas kaut kādas neīstenotās vajadzības vien ir
Ar tām pirmoreiz satikos pirms dažiem gadiem. Drūmā periodā, kad smaku pavisam nost. brīvi elpoju tikai īpašu cilvēku tuvumā, bet pēc kāda laika (dažām stundām) tās atkal vilkās virsū, pat fiziski žņaudzot nost.
kad sūdzējos savai draudzenei psihoterapeitei par savu sāpi, viņa atbildēja vienkārši: - citi tā nodzīvo visu dzīvi
un es metos darbu, piedzīvojumu virpulī. cenšoties kaut ko aizmirst, no kaut kā izbēgt. bet ar laiku efekts no draugiem, filmām, mūzikas palika aizvien īslaicīgāks. darbs palīdzēja ilgāk, turklāt dodot izcilus finansiālus rezultātu
bet tikai tagad beidzot sāku uzdot sev uzdot jautājumu, kas izriet no pirmās rindkopas: - ko es vēlos? ko vēlos es pati?
un palīdz. paša jautājuma uzdošana palīdz... tas nozīmē, ka atbilde nāk |
|
|
Comments: |
Lūk, lūk, tie jautājumi - ko tu vēlies, ko tu pati patiešām vēlies - ir tie, uz kuriem tās atbildes nāk tik grūti, it īpaši tāpēc, ka ir tik plaša izvēle, ko vēlēties, ka nav grūti apjukt un saprast, kas tad ir tas, ko vēlies.
ojā - atbildība par to, ko vēlies un izvēlies
turklāt ir vesels bars ar lietām, kuras noteikti ir jāvēlas, kuras ir stilīgi vēlēties jo tā raksta netā, tā raksta Rīgas Laikā un vēl visādās citādās ievērojamās vietās
Par pēdējo teikumu - to es pati personīgi atmetu un ka es tev saku - dzīve ir gājusi tikai uz augšu.
| From: | norkoz |
Date: | March 12th, 2014 - 10:55 pm |
---|
| | | (Link) |
|
raskreposhajtesj | |