murgs, ne cepieni. varētu domāt, ka cilvēku un viņa darbu nevar cienīt arī tad, ja, piemēram, ne viens, ne otrs nesimpatizē.
man ziedonis nekad nav bijis starp mīļākajiem un pārlasītākajiem autoriem, neskaitot bērnībā pasakas un tīņgados epifānijas, bet:
1) nav tā, ka baigi nepatīk;
2) ja arī baigi nepatiktu, piemēram, es apzinos viņa vietu latvijas kultūrā un cienu viņu par to;
3) nāve pati par sevi ir bēdīga padarīšana un kāpēc cilvēks, pat ja viņu tā tieši neskar, nedrīkstētu nopūsties, sak, ja pat dižgarus pļauj, tad drīz jau arī mani, pīsli;
4) kas vispār par cepienu, pāris infantili n_komentāri? nav nekā idiotiskāka kā mērīties, kam pret nelaiķi bijušas vissiltākās jūtas.