iespējams, es kļūdos, bet - dažos gadījumos tā ir pat labāk, cik es Tevi lasu, Tu veiksmīgi cīnies ar dzīvi un tās izaicinājumiem.
man māte skolā bija bezgala bieži, centās nokārtot visu manā vietā un es neteiktu,ka tas bija tas,ko man vajadzēja. ja reiz runāt par bērnības traumām, tad pārāk daudz vecāku uzmanības reizēm ir ļoti kaitīgi.

(Reply to this) (Thread)

zini, ar laiku visas traumas konvertējas efektos vai defektos. Un dažreiz pat grūti saprast, kas ir kas. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jebkuru traumu var pārvērst gan par defektu, gan par efektu. Un arī efektus un defektus var pārvērst par traumām :DDDD

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm, efektoloģija un defektoloģija

(Reply to this) (Parent)

Nu nez! Manējie arī neapmeklēja, bet es nemaz nejutos spiests to darīt viņu vietā.

(Reply to this) (Thread)

manējā audzinātāja izcēlās ar sociālo hiperaktivitāti, kas nozīmēja iesaistīšanos visādos dabas, sociālos un arī pārdabiskos pasākumos, kas prasīja finansiālas un organizatoriskas saistības ģimenēm, kuru detaļas tika stāstītas vienreiz. Un to nianšu nezināšana gan varēja beigties traumatiski - sociālajā un atzīmju līmenī.
vārdu sakot - specifiski

(Reply to this) (Parent)