|
[Oct. 24th, 2011|03:13 pm] |
|
|
|
Comments: |
Es īsti it kā neesmu visādu ''teoriju'' piekritēja, bet tas tāds... Nu apšaubāms veids kā ''atlasīt'' kandidātus. Jo kādreiz dzīvē filmu redzēju vai lasīju, ka katram dzīvē esot sava veiksmes rezerve/kapacitāte (divas dažādas lietas, bet šī ideja ir abstrakta). Un vieni visu savu laimi saņem kā miljardu no loterijas, cits kā mūža mīlu, cits - kā ideālu darbu ar vēl ideālāku algu. Un tad pienākot diena, kad veiksmei vairs dzīvē nepietiek vietas vai arī tā ''izbeidzas''. Un tad nākot melnais periods. Tādiem viļņiem. Lielākiem vai mazākiem.
Un var jau būt tā, ka nepaveicas nevis darba gribētājam, bet gan darba devējam. Jo labākais nokrita zemē. Varbūt veiksmīgākais aizgāja pa pieskari. Liktenis ir apšaubāma padarīšana!
Laikam esmu kontrolfrīks! Noteikti naktī pagulēt nevarētu, ja zinātu, ka miskatē varbūt mētājas labākais CV! :D
drīzāk perfekcioniste esi :-) jo principā šī metode pie biezas CV kaudzes tāpat ļaus atlasīt pietiekoši labu kandidātu.
bet attiecībā uz veiksmi/veiksmēm, viss ir relatīvs un labs piemērs bija nesen internetos lasītais pastāsts par diviem mūkiem, kuriem uz mēnesi bijā jāiet uz alu meditēt, padoties, lūgties utt. viens arī visu mēnesi to tā pavada, otram pēc nedēļas apnīk un dodas viņš uz tuvāko ciematu dzerstīties un meitās. pēc mēneša dodoties mājup apzinīgo sakož lapsene, bet haļavščiks atrod zelta monētu. pārnākušiem mājās sākas runas kas un kā un kāpēc tā un tad Skolotājs atver Lielo grāmatu un tur rakstīts, ka tam, kuram iedzēla lapsene bija jāsaplosa tīģerim, bet to, kuram paveicās atrast zelta monētu, bija jāatrod daudz, daudz, daudz lielāka apslēpta manta, jāaprec princese un tā.
pats gan skatos skeptiski uz jebkā iepriekš iepānoto normēšanu, jo pārāk daudz jau viss ļoti smalkā diedziņā karājas un domāt, ka viss var būt tik smalki saplānots ir priekš manis par daudz determiniski, stipri par daudz..
Tādu stāstu vēl dzirdējusi/lasījus nebiju.'
Vienvārdsakot - KARMA! | |