iedvesmojoši.

(Reply to this) (Thread)

Tagad jā :) Pat man.

(Reply to this) (Parent)

Oi, man šausmīgi patīk rudens, it īpaši oktōbris.

Tas, protams, lielā mērā (šķiet, galvenokārt) saistīts ar to, ka man oktōbrī ir dzimšansdiena, un, grozi kā gribi, tas nodrošina īpašu patiku pret attiecīgo mēnesi.

Un vēl man ir tā iegājies/šķiet, ka rudens vispār un oktōbris īpaši ir lielisks laiks, kad nonākt pie atrisinājuma lietām, kas briedušas jau nez cik ilgu laiku. Nu taisni kā dabā. Es te varbūt drusciņ pieļauju Teksasas snaipeŗa kļūdu, bet tā skatoties atpakaļ pat varbūt arī šķiet, ka taisni oktōbrī daudzas lietas nonākušas līdz likumsakarīgam risinājumam. Diemžēl (vai par laimi) arī šis nav izņēmums.

Bet, tā kā ir oktōbris, tad nav žēl, kad lietas krīt uz neatgriešanos un gaidāma ilga, gaŗa un auksta ziema. Apkārt takš tāpat notiek, tad kāpēc pārdzīvot.

(Reply to this) (Thread)

Pastāstīsi, ar ko Teksasas snaiperu kļūdas atsķiras no parastu snaiperu pieļautajām :)?

Jā, un esi sirsnīgi sumināts!!! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies, lai gan vēl jau nav, parīt (vēl joprojām parīt, nevis rīt).

Teksasas snaiperis ir čalis, kas šauj pa šķūņa durvīm un pēc tam ar krītu apvelk apkārt mērķi tur, kur biežāk trāpījis -- sak, voila, sašāvu. Doma tāda, ka lietas notiek randomā, bet, tā kā mums ir tieksme ieciklēties uz vienu mēnesi, mēs uzskatām, ka tās lietas, kas tad notikušas -- lai jau arī tas bijis pilnīgā randomā -- tomēr ir kaut kā Īpaši Atlasītas. Lodes trāpa visur, bet tām, kas trāpījušas pie oktōbŗa, es apvelku mērķi un saku -- skat, cik daudzas Svarīgas Lietas notikušas oktōbrī -- ērti ignorējot tās svarīgās lietas, kas nav notikušas oktōbrī.

Having said that, es joprojām uzskatu, ka oktōbris šādā ziņā ir Īpašs Mēnesis.

(Reply to this) (Parent)