|
Oct. 4th, 2011|11:26 pm |
Oi, man šausmīgi patīk rudens, it īpaši oktōbris.
Tas, protams, lielā mērā (šķiet, galvenokārt) saistīts ar to, ka man oktōbrī ir dzimšansdiena, un, grozi kā gribi, tas nodrošina īpašu patiku pret attiecīgo mēnesi.
Un vēl man ir tā iegājies/šķiet, ka rudens vispār un oktōbris īpaši ir lielisks laiks, kad nonākt pie atrisinājuma lietām, kas briedušas jau nez cik ilgu laiku. Nu taisni kā dabā. Es te varbūt drusciņ pieļauju Teksasas snaipeŗa kļūdu, bet tā skatoties atpakaļ pat varbūt arī šķiet, ka taisni oktōbrī daudzas lietas nonākušas līdz likumsakarīgam risinājumam. Diemžēl (vai par laimi) arī šis nav izņēmums.
Bet, tā kā ir oktōbris, tad nav žēl, kad lietas krīt uz neatgriešanos un gaidāma ilga, gaŗa un auksta ziema. Apkārt takš tāpat notiek, tad kāpēc pārdzīvot. |
|