| Atļausiet iziet? |
[Sep. 14th, 2011|10:32 am] |
Pabrokastoju kabatas formāta viesnīciņas kafe, izbaudot tās pamatbiznesa priekšrocības - vidēja kafija ar izcilām, tikko ceptām smalkmaizēm.
Kad biju apguvusi 25 kvadrātmetru lielo platību ar mājīgi puķainām tapetēm, pārsteidzoši neparocīgu rozešu ievietojumu, ielīdu gultā, lai tīksmā vienatnē iegrimtu darbos un sevī. Jau sameklēju tīklu, atvēru mailu programmu, kad pēkšņi aiz plašā balkona durvīm ar skatu uz dzirnavu dīķi un baznīcu kalnā iezīmējās... siluets ar celtnieka stāvu, kurš tiešā tēmējumā šturmēja manas durvis.
Saprotu, ka kādam nejaušam garāmgājējam trešā stāva istabiņa pēkšņi izrādīties īsākais ceļš no punkta A uz punktu B, bet, ja šo dienu laikā vēl kāds zemnieciņš izdomās, ka te var izdzīt cauri aitu ganāmpulku, es palikšu viegli nīgra... |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/117280/10663) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ocher |
|---|
| Date: | September 14th, 2011 - 10:36 am |
|---|
| | | (Link) |
|
ou, pārsteidzoši-šokējoši...
Es Savojā slēpotāju apartamentos dzīvoju itin kā otrajā stāvā, bet tur balkons tā organiski pārgāja gana plašā terasē, pa kuŗu ļaudis drasēja šurpu turpu. Pievienojiet tam aplam plašus logus, un, saprotams, par pārlieku lielu noslēgtību nenācās sūdzēties.
Starp citu, arī tur bulciņas bij izcilas un man vēl tagad sirds brīžam paasiņo, kad apzinos, ka Latvijā austiņas ar sviestu nekur necep, visur tikai ar margarīnu. Bet nu jau es esmu atklimatizējies, brokastīs ēdu rupjmaizi un pēc deģenerātu izklaidēm paskumstu tik vien kā retumis. | |
