| Atļausiet iziet? |
Sep. 14th, 2011|10:32 am |
Pabrokastoju kabatas formāta viesnīciņas kafe, izbaudot tās pamatbiznesa priekšrocības - vidēja kafija ar izcilām, tikko ceptām smalkmaizēm.
Kad biju apguvusi 25 kvadrātmetru lielo platību ar mājīgi puķainām tapetēm, pārsteidzoši neparocīgu rozešu ievietojumu, ielīdu gultā, lai tīksmā vienatnē iegrimtu darbos un sevī. Jau sameklēju tīklu, atvēru mailu programmu, kad pēkšņi aiz plašā balkona durvīm ar skatu uz dzirnavu dīķi un baznīcu kalnā iezīmējās... siluets ar celtnieka stāvu, kurš tiešā tēmējumā šturmēja manas durvis.
Saprotu, ka kādam nejaušam garāmgājējam trešā stāva istabiņa pēkšņi izrādīties īsākais ceļš no punkta A uz punktu B, bet, ja šo dienu laikā vēl kāds zemnieciņš izdomās, ka te var izdzīt cauri aitu ganāmpulku, es palikšu viegli nīgra... |
|