Es esmu slima. Mani vajag glābt.
Šorīt, pa ceļam uz darbu, mani atkal urdīja nelabais. Centos sarunāt ar sevi. Vispirms nosolījos, ka pa ceļam ieiešu tikai bankā.
Tikai bankā, tikai bankā, tikai bankā - mana šī rīta mantra...
Nu, ok - tikai dažos tuvākajos veikaliņos. Tikai tajos, kas pa ceļam. Visur tādas atlaides taču! Kā vēlāk izrādījās - ļoti pa ceļam bija sanācis (nokavēju darbu par 2 h).
Iegāju-ka-es dažos veikaliņos...
Es esmu slima. Mani vajag glābt. Kāpēc?

Tagad mans ļoti vajadzīgo lietu saraksts ir papildinājies ar vismaz

2 cimdu pāriem
3 jostām
7 džemperiem
3 pāriem zābaku
1 pāri kurpju
4 somām
1 biksēm

Tas nav normāli. Saraksts katru dienu papildinās un mainās; prioritatīvas secības nav. Mamma šito slimību man diagnosticēja jau kad man bija 13.
Tu esi slima - tā arī viņa man teica, kad mēs staigājām pa veikaliem.

Visu laiku tāda kā nepiepildītības sajūta. To varētu piepildīt, ja es būtu Mr.Geitss or smth. Dzīšanās pēc... Pēc kā?!

Tikko sapratu, ka nāk vakariņu laiks, bet es pat par pusdienām šodien esmu aizmirsusi. Žēl sevis.