Ot žiru besimsja?
Vispār bija uznācis tāds kā ziemas miegs attiecībā uz žurnālu un netu kopumā. Un pēdējā laikā man kārdinošāk šķiet te šo to palasīties, nekā rakstīt. Elementārs slinkums vai varbūt, citējot Cani - viss ir pārāk perfekti, lai būtu daudz, ko teikt (vai k.kā tā...).
Dažreiz eju pa ielu un domāju k.ko un tad pēkšņi liekas - šitā ir poustošanas cienīga lieta, bet - viss pārāk ātri aizmirstas. Jo viss ir pārāk labā kārtībā!