svētki
Laikam jau burvība slēpjas gaidās - cerībās, kuras vai nu īstenojas, vai nē. Šogad, piemēram, manējās ir tikušas piepildītas & pat pārpildītas. Ziemassvētku vakara sajūtas nav iespējams aprakstīt, tās ir darbības un sajūtas, kas nepakļaujas teksta ierobežojumiem. Toties diezgan vienkārši ir izstāstīt nākamās dienas hītu: kad pirmajos Z.sv. aizbraucām ciemos, mīļotā vīrieša vecāki mums bija sarupējuši elegantu atrakciju - vizināšanos ar kamanām zirgu pajūgā! Bija uzsnidzis, lielajās ragavās ieklāti skaisti rakstaini deķi. Zirdziņam solis raits, lielais Karalis (suns) auļoja mums līdz un visādi jautrojās, un mēs klaigājām, mati plivinājās vējā, manējie sapiņķējās pavisam, bet mēs tik' smējāmies, smējāmies...
Un manas dāvanas arīdzan droši vien ir labākās pasaulē ;) Jo iedomājoties, ka mana Dārgā 'rūķu komanda' ir staigājusi pa veikaliem un (vīrieši būdami), spējuši izmeklēt un kaut ko tik izsmalcinātu, pūkaini brīnišķīgu & vispār - rozā, mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Tā jau ir ar tiem vīriešiem - tu domā par viņiem ko citu, bet viņi sasparojas, un pārsteidz tevi līdz runasspēju trūkumam :)