Vakar 1.x biju jaunajā Depo uz vecajiem DzP.
Nevaru saprast.
Nav vairs mitro sienu smaržas.
2025. tik bieži biju uz DzP koncertiem, ka šoreiz nemaz īsti nekārojās iet,
bet bija patīkami, jo apdeiti ar jaunām skaņām.
Depo bišķi sterils.

Ekskursijas vadītājs ebreju sinagogā Peitavas ielā gandrīz uz visiem jautājumiem atbildēja ar pretjautājumiem. Tajos tad meklējama daļēja atbilde. Ja tā padomā, diezgan saprotami, jo realitāti jau nemaz tā nevar ietilpināt un saspiest vienā atbildē. Man patīk šāda pieeja.

Tags: sadzīves ainas

Šodien dzirdēju, ka mūsdienu askētisms ir pilnīgi pretējs tam, ar ko to saprata senāk. Jaunais askētisms ir tad, ja spēj atlikt malā darbus, pārgudrās tehnoloģijas un iziet garā pastaigā. Un atceries kārtīgi paēst, pagulēt un citas ikdienas lietas.

Vai, sakot "visi ir noraizējušies", ir pieklājīgs veids, ( kā pateikt, ka patiesībā tie visi esi tu pats? )

Tags: kaut kādi izvilkumi
Skaņas: Rush - Subdivisions

Kā lai tā prātīgi pasaka, bet Kulakovs man šķita tāds kā vīrieša ideāls - smuks, gudrs, talantīgs...
Varbūt tāpēc sapnī, bet diez vai.

Šonakt sapnī nez no kurienes uzradās Juris Kulakovs, un "Jēzus pie krusta' pozā pieķērās pie gleznas. Glezna nesasvērās, Kulakovs bija ēterisks.

Dīvaini, jo es vispār par viņu netiku domājusi, nedz ko klausījusies. Tikko paskatījos, ka miris 2024. 12. feb.

Kur mirušie vazājas?

Pārvarēju lielās bailes un cauri visiem sniegiem beidzot aizvedu bijušajai kolēģei novēloto Ziemassvētku dāvanu, egles zariņš pie kastītes jau sen bija nokaltis. Kaut nu nebūtu par vēlu! Nespēju noticēt viņas priekam, mani ieraugot, jo nez kāpēc biju izdomājusi, ka viņai riebjos ar savu "dīvaino loģiku". Varbūt mana esamība gribējusi sev sarežģītu dzīvi ar tik jocīgu gēnu kombināciju
(ja neirotisma iedzimtības iespējamības koeficients ir 41 – 58%, tad gēnu loterijā man tiešām ir "paveicies" ar intraversijas iespējamību – 54 – 80%, nu labi, ka vismaz šo visu līdzsvaro labvēlīgums – 33 – 52%, pat ja varbūt bieži cilvēki to pārprot kā liekulību vai tukšu glaimošanu). No viņas labajiem vārdiem tā abstulbu, ka aizmirsu savu sakāmo par to, kā novērtēju viņas spēju redzēt kopainu, intuīciju, sirsnību pret cilvēkiem, ieteiktās grāmatas. Bet varbūt to var nolasīt bez vārdiem? Visi mūsu strīdi bija kaut kur izkusuši gaisā, es tikai klausījos, klausījos, klausījos un redzēju viņas gaišo būtību bez maskas, brīvu un patiesu.
Atpakaļceļā galvā sāka skanēt dziesma, kas parasti skan pirmā sniega laikā vai, kad sastopos ar neparastiem prātiem. Tikai tik reti sanācis pateikt paldies, cik daudz plašāku pasauli šie cilvēki man ir parādījuši.
Jā, es noņemos tikai ar sīkumiem, ilgstoši vēroju kādu unikālu detaļu, kas veido šo veselumu. Bet citi spēj kopainu redzēt uzreiz!
Varbūt tiešām gribēju neiespējamo? Radīt tādu pelēko telpu, kur ikvienam būtu vieta, pat ja visradikālākie uzskati? Taču pasaule ir daudz sarežģītāka par šādām utopijām, kur iedomu pasaulē visi reiz kopā spēlēsimies kā kaķēni.

Tags: brīnumi, sadzīves ainas, ziema
Skaņas: Waterboys - The Whole of the Moon

Baiga daiļslidošana bija. Neizturēja zēnu nervi.

Komentārs par haotisku un patvaļīgu vārdu lietošanu: 

Tags: haoss, precizitāte, sadzīves ainas, zemteksti
Skaņas: David Bowie - Sound and vision

Cilvēka valoda, un tas attiecas uz jebkuru valodu, ir uzbūvēta tā, ka tā piespiež uztvert bezpersoniskās, citu citā pārejošās vibrācijas, no kurām sastāv realitāte, kā aplamas būtības: blīvus, nemainīgus un savstarpēji nošķirtus “objektus” (“es”, “viņš”, “tas” un tā tālāk).

Precīzās zinātnes, kas balstās uz šādu kodējumu, ļauj panākt iespaidīgus fiziskus efektus, pietiek atcerēties kaut vai atombumbu. Taču nav nekā komiskāka par “filozofiju”, kas balstās šādā valodā. Protams, izņemot tos gadījumus, kad to izmanto kā amatniecisku maģiju. Tad tā kļūst par visnotaļ cienījamu nodarbi, līdzīgu, teiksim, kažokādainu krokodilu medībām.