kūciņas prototips

Izrāde bija liels pārsteigums, jo notika tiešām mazā dzīvoklītī pagrabstāvā pašā Vecrīgas sirdī.

Sajūta, telpā ienākot, bija kā The Smiths dziesmā
"Take me out tonight
Where there's music and there's people
And they're young and alive"

jo visi bija priecīgi saspiedušies, istabā ap četrdesmit cilvēku.

Izrādes vadītāja apjautājās sanākušajiem, vai visiem ir silti un mājīgi. Aicināja ieliet sev tēju un paņemt cepumus.

Izrādes pamatā bija gruzīnu dziesminieka Bulata Okudžavas dziesmas, ko izpildīja soliste/izrādes vadītāja un ansamblis, kurš sastāvēja no ģitārista, čellista un akordeonistes.
Interesants elements izrādē bija tas, ka vadītāja no zāles izsauca skatītājus, lai tie izvēlas puzzles gabaliņu no puzzles, kurā bija attēlots pats Okudžava. Atbilstoši izvilktajam gabaliņam tika dziedātas dziesmas no kādas no tematiskajām grāmatām - par cilvēku, par mīlestību, par sievietēm, un vēl bija piecas citas grāmatas.

Pārāk aizrautīgas izrādes baudīšanas dēļ izrādes vadītāja arī mani izsauca uz skatuves. Sākumā lika izvēlēties numuru dziesmu grāmatai. Pēc tam izsauca otrreiz un lika nodziedāt kopā ar viņu vienu no Okudžavas dziesmām. Jāsaka godīgi, ka nebiju pārāk gatavs, taču citiem skatītājiem patika.

Okudžavas dziesmas man asociējās ar Džoniju Kešu. Viņi abi dzīvoja vienā laikā - no 1932. gada līdz gadsimta beigām.
Dziesmas un emocijas līdzīgas, tikai, saprotams, ka krievu mentalitāte ir atšķirīga no amerikāņu mentalitātes.

Lai arī mana krievu valodas prasme dažreiz bija par vāju, lai izsekotu ātriem dzejas rečitējumiem, kopumā man patika sirsnīgā atmosfēra, mazais "dzīvokļa izrādes" formāts.

Izrādei mīnusu bija maz - mikrofons apmēram divdesmit piecu kvadrātmetru telpai bija uzregulēts par skaļu. Par pašu Okudžavu bija dažas remarkas, to varēja būt daudz vairāk.

Gaišums, labsirdība un kopā sanākšanas prieks mājoja klausītāju sirdīs, tikai bija mazliet klātesoša sajūta, ka tiek dziedāts par kādiem aizgājušiem laikiem, kad šādu dziesminieku bija daudz vairāk, tos sauca par tautas māksliniekiem, tie bija lielā cieņā, taču tagad tos atceras vien šaurs loks entuziastu.

Sajūta kā latīņu dzejas vakarā. Varbūt tā šķita tikai man, jo es patiešām tajā laikā, kad Okudžava bija populārs, nedzīvoju.

Taču tieši tāpēc bija tik vērtīgi pabūt šajā atmosfērā un uzzināt.

Brīnums no teātra, brīnumu sezona ir sākusies!

Vai jums arī šķiet, ka pareizāk izklausās, ja jūs ar pārdevēju veikalā viens otram sakāt "Paldies!", nevis viens "Paldies!" un otrs "Lūdzu!"?

"No heterosexual "Man" has a woman/women as a "Friend" . They only do it because they want something . Why a bloke would want to hang out with a chick hes not with and/or fucking is beyond me .

We have Zero in common, our brains function way differently, we have different interests, friend groups, employment, music taste ( Woman have The Worst taste in music) we typically eat different foods and the list goes on and On .

There's One thing they hang out with a woman for and that is they're Gay or they are waiting for that "Chance" and that is Beta behavior of Losers .

Throughout my Long life i have maybe met One chick that i could possibly hang out with for about an hr . If you're with a woman who hangs out with men.. there's a Problem.. especially if those men hanging with her are Your Friends . Run Away, Run far and dont look back ."

No video "The Reasons for Female vs. Male Infidelity Explained by Evolutionary Psychologist David Buss"

https://www.youtube.com/watch?v=0nTEfx44pws

No šī var izsecināt, ka man tipa nevajadzētu teikt, ka man 95% draugu ir sievietes. Daļai cilvēku tas izklausās Beta AF.

Taču es neesmu vīrietis. Ja es būtu, tad man būtu draugu vīriešu vairāk. Ja es salīdzinu sevi ar savu labāko draudzeni, tad mums

1) ir līdzigs ģērbšanās stils
2) līdzīgas intereses
3) es nēsāju viņas izgatavotās rotas
4) Mums ir kopīgas paziņas citas sievietes
5) Es labprāt izgatavotu rotas no sudraba, ja to būtu apguvis tehnikumā, tā kā darbu es arī varētu darīt līdzīgu kā viņa
6) ok, mūziku es klausos pavisam citu
7) ēdienu es ēdu tādu, kā normālai baletdejotājai vajadzētu, viņa nē. https://coveteur.com/2018/01/23/ballet-dancer-meals/

Ja salīdzina ar to vidusskolas čomu, kurš noteikti mani uzskata par draugu

1) ģērbjamies mēreni atšķirīgi
2) Viņa intereses, kas ir datortehnika un datorspēles, ļoti daļēji pārklājas, jo es nespēlēju šaušanas spēles nemaz. Es spēlēju stratēģijas un tās RPG, kur var
smuki apģērbt savu varoni
3) Viņa darbs IT servisā man ir pieņemams. Pats es arī laboju, uzstādu, ierīkoju dzelžus
4) Mums nav kopīgu paziņu vispār
5) Mūziku viņš klausās pavisam citu
6) Viņš dzer viskiju un ēd bifšteku, kamēr es aizvien ievēroju diētas

Principā tas, ka mēs mācijāmies vienā vidusskolā, abi strādājam IT (man gan kā haltūras) un spēlējam videospēles, pa šiem 20 gadiem mūs ir noturējis kontaktos

Otrs paziņa/vīrietis, ar ko komunicēju gandrīz katru nedēļu, ir arī IT speciālists. Viņš gan meditē tāpat kā es, lasa ezotērikas info.
Trešais paziņa/vīrietis, ar ko komunicēju apmēram reizi divās nedēļās, ir kristiešu priesteris. Viņš spēlē datorspēles un strādā paliatīvajā aprūpē.

Mani ši rudens pūliņi iedraudzēties ar vēl vīriešiem ir rezultējušies ar vēl vienu IT speciālistu, kurš strādā kiberdrošībā, un vienu lidostas darbinieku.

Mērķauditorija varētu būt straight-edge mākslinieki, taču tādus es šautriņu klubā neredzu pagaidām.

Noteikti uzskatu, ka cieņa + racionāli argumenti ir pietiekami, lai vīrietis spētu būt darba/paziņu vai pat draugu attiecībās ar sievieti, ja viņiem
ir pietiekami daudz kopīgu interešu. Vienkārši sākumā vajag skaidri nodefinēt, kāpēc abas puses neizskata iespējamu jebkādu eventuālu romantisku kontaktu, un pie šīm robežām
tad arī palikt. Protams, ir daudz vieglāk, ja abas puses ir laimīgi precējušās, un viņām pat ne prātā nenāk par to domāt.

pamodos astoņos un jau bliežu vienu rakstu darbu un citi vēl gaida rindiņā un tas nebūtu nekas, tik avoti un literatūra lielākoties regulas un MK noteikumi
meh

( Ķīpsala tad un tagad. )

beidzot es to izdarīju! pačurāju ViVi :D

ak manu dieniņ, izskatās, ka vairāk kā gadu te neesmu neko rakstījusi. kauns un negods.

sēdēju vannā un domāju. ir sajūta, ka visu laiku kaut kas notiek un tajā pašā laikā viss vienkārši stāv uz vietas. Sajūtu līmenī man šķita, ka šobrīd jau es būšu vismaz ar vienu kāju dzīvē uz salas, bet es pat zobu birstu tur vēl neēsmu atstajusi. Kas mani bremzē? No kā man bail?

Sestdien atkal norisinājās Retro Fests, kur speciāli šim pasākumam es biju uzcirtis žiletona spēlīti. Vienkārša ritma spēle, kur kaķis ķer zivtiņas. KATANGO

nedēļas absurds? ar elektronisku studentu izziņu, kas saņemta un aizsūtīta elektroniski jābrauc uz RS klientu apkalpošanas centru lai tur izprintētu elektronisko dokumentu, ieliktu mapē un es varētu parakstīties uz divām no izsniegtajām četrām papīra lapām

šodien biju uz difterijas vakcīnu. to vēlējos izdarīt jau pagājušajā gadā pēc ziņām par no difterijas mirušu jaunu sievieti. man tas likās tik nelāgi - nomirt no kaites pret kuru ir vakcīna. māsiņa jautāja, kura roka vajadzīgāka, tajā nepotēs, jo pāris dienas var sāpēt. nezināju, ka vakcinējoties pret difteriju, savakcinē arī pret stingumkrampjiem. tagad droši varēšu griezt vēnas ar sarūsējušu žileti.

Šodien uz šaha nodarbību neviens neieradās.

It kā jau bija gaidāms, bet nu būtu forši, ja kādam
bērnam šahs šķistu svarīgāks par svētku svinēšanu.

Šodien atkal runājos ar augstskolas pasniedzēju par to, kā piesaistīt
sponsorus matemātikas atklātajai olimpiādei. Es tiešām ceru, ka
kāda no manām idejām nostrādās:

1) Jāmeklē starp to bērnu vecākiem, kuru bērni paši tajā olimpiādē piedalās
2) Jāmeklē nevis 2.5 mēnešus iepriekš, bet vismaz pusgadu iepriekš. Biznesā ir ceturkšņi un pusgads/gads grafiks uz priekšu
3) Jāmeklē caur paziņām, LV tā daudz kas aizvien notiek
4) Jāmeklē caur RV1Ģ absolventu salidojumu. Tā skaitās krutākā skola, kuras beidzēji mēdz būt lielu biznesu līdzīpašnieki.

Rīt piecas nodarbības, četras pēc kārtas. Augstskolā profesore saka, ka jau pēc 2 lekcijām augstākās matemātikas trešajā viņa sāk pielaist neuzmanības kļūdas.
Man, ja esmu labi izgulējies, sanāk ok, taču viņai tā ir augstākā matemātika, man tikai vidusskolas. Un viņa ir par ap 15 gadiem vecāka.

Es to rakstu drīzāk tāpēc, lai sev atgādinātu, ka, ja viņa regulāri saka, ka viņu vajag izlabot, tad man nav ko kaunēties, ja privātskolēnu
klātbūtnē kļūdos.

Novembrī būs silti, būs ļoti daudz darba, taču pirmais semestris ir jau pāri pusei. Turklāt, ja uzraksta pēdējo kd. kombinatorikā decembra vidū, tad decembra 3.nedēļā var dabūt
matemātiskās spēles, mums vismaz tā solīja.

Šautriņu mešanai laika paliek aizvien mazāk, jo es ļoti gribu kvalitatīvi noprezentēt par matemātikas filozofiju otrdien. Manai prezentācijai atvēlētas 15 minūtes.

Lasu daudz zinātnisku tekstu par to. Latvijā, varbūt, tikai Šuvajevs ir ko tajā jomā pētījis. Lai tur pētītu, it kā vajag vismaz divus grādus, vienu katrā nozarē, un tā ir reti kuram.

Man ir ievads filozofijā nokārtots vairākas reizes, turklāt vienu rudeni studēju filozofijas bakalaurā. Taču tā ontoloģija un epistemoloģija ir viena sarežģīta padarīšana.

Edit - Kārlis Podnieks, LU informātikas profesors, ir šo un to uzrakstījis.

Format: 16x16 pixels, dawnbringer-32 palette.

( Daudz mazi animēti GIFiņi )

— Ko citu varēja gaidīt, — I–ā drūmi teica. — Viss ir skaidrs. Nav jau arī nekāds brīnums.

Nolēmu pamēģināt Claude - visi slavē, un apgalvo ka OpenAI stagnē. Nē, nemaz tik ģeniāls Claude nav. Domā, ka ja cilvēks saka "es pārtraucu dzert", cilvēks tiešām pārtrauks dzert. (Hmm, piemirsu izdarīt šo pašu ar GPT 4o - kautkad, kautkad.)

w: I'll try that "explain a joke" experiment now. Is it ok?

c: Yes, I'm happy to help you analyze and explain jokes. What joke would you like to examine?
( ... tālāk ... )