kūciņas prototips

saņēmos šodien aizgāju uztaisīt analīzes, kamēr ir tajā Centrālajā laboratorijā akcija, uztaisīju trīs uz akciju. 40€, bez nosūtījuma un būs ko nākamajā nedēļā endokrinologam parādīt. selēns vēl nav izpētīts, viss cits ļoti labs. D vit, protams, pazemināts, bet kurš tad atceras regulāri lietot?! :D
tik, ka tuvākā Mēness aptieka bija ciet, tad nu gāju uz citu. mums te blakus ir 4 (!!) Mēness aptiekas un tikai viena kaut kāda cita

https://www.laboratorija.lv/analizes/analizhu-kompleksi.html

https://suparnachakraborti.substack.com/p/author-interview-mio-alexander-dark
*
Īsa intervija ar mani.

Šodien atkal piedalījos galda tenisa turnīrā un aizdomājos, kā tas ir, ka es trenējos 5 mēnešus, taču aizvien iesācēju turnīrā vinnēju tikai vienu cilvēku.

Kā pedagogs varu teikt, ka jāsalīdzina sevi tikai ar sevi. Jā, progress kopš jūlija ir milzīgs. Es fiziski varu izturēt 2.5 - 3 stundu garus treniņus.
Mana sirds var to izturēt.

Galda tenisa treneris aizvien saka, ka manas rokas švitinās pa gaisu diezgan nekontrolēti. Ka man ir ļoti jāpiedomā, lai, kustinot labo roku, kreisā nekustētos līdzi.
Tā veidojas liekas kustības, kas iztērē lieki enerģiju. Samazinās efektivitāte un precizitāte.

Ar skeitbordu man bija līdzīgi. Es it kā no 14 gadu vecuma braucu ar dēli. Taču mans augstākais sasniegums ir viens, teju visvienkāršākais triks, ko es apmēram
16 gadu vecumā iemācījos. Tālāk mācīties man nebija kur. Nebija arī it kā talanta. Es varu nosaukt simtiem, ja ne tūkstošiem, faktu par skeitborda
vēsturi, slavenākajiem skeiteriem, mūsdienu skeitborda pro kompānijām utt., taču tas viss ir cerebrāli/intelektuāli. Es esmu daudz vairāk skeitborda fans,
nekā skeitbordists.

Lielo tenisu es spēlēju īslaicīgi 10 gadu vecumā, un, man šķiet, man pietrūka izturības toreiz. Taču reāli trūka naudas treniņu apmaksai, tāpēc tas
ātri beidzās.

Brīvā cīņa/karatē/kung-fu/bokss/balets -> Tajos visos es kādu laiku gāju, taču sacensībās vai paraugdemonstrējumos/izrādēs nepiedalījos. Zinu droši, ka ritma izjūta man
ir tuvu nullei, un baletmeistarei ar mani bija grūti.

Rīgas Valda Zālīša sākumskolā bija obligātās balles dejas. Man ļoti nepatika dejot pārī. Vienam jā, pārī nē. Es it kā protu valša kvadrātiņu, taču turēt rokas
otram cilvēkam - tas bija GRŪŪTI! Ar sievu centos dejot, taču viņai arī nepatika. Ar sievu mēs daudz spēlējām badmintonu. Taču nekad neesmu piedalījies sacensībās.

Visjēdzīgāk man ir padevusies un patikusi soļošana. Pat skriet man ir bijis par grūtu. Taču nosoļot diezgan labā tempā 10 km - to es esmu spējis. Atkal - profesionāli
neesmu trenējies. Ja būtu, varbūt arī tur atklātos dispraksijai līdzīgas lietas.

Šodien skatījos interviju ar ļoti slavenu matemātiķi, un viņa teica, ka matemātiķu vidū cilvēku, kam fizioloģiski nepatīk un nepadodas sports, ir daudz. Tas ir normāli
starp matemātiķiem. Taču viņai ir PhD, divas grāmatas - bestselleri un tenūrprofesūra, kamēr man ir 15 gadu pieredze privātstundu vadīšanā un nepabeigts bakalaurs.

Ja gribi būt ļoti tizls vienā jomā, jābūt ļoti veiklam citā. Tā kā man nāksies vien ļoti daudz rēķināt un kvalitatīvi mācīt citiem, lai varētu nopelnīt naudu īrei.

gribu braukt uz Peebalg, sēdēt naktī pie ugunskura, kurā deg latv. karma, un klausīties I. Kalniņu.

ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.

ārā -7 un trolejbusā pūš.. aukstu gaisu

Šīs bailes ir halucinācija.

pie Origo redzēju tantiņu gumijniekos. tā kā ciba pēdējās dienās dod visādus labus padomus jūtos, ka mana kārta:

savus radus, draugus, kaimiņus seniorus apciemo un kritisku aci apskaties uz viņa/-s ziemas pričendāļiem, varbūt jāaiznes silti cimdi, ziemas zābaki, cepure vai vilnas zeķes. humpalās cepures un šalles nav dārgas, tagad ir visādas arī smukas un siltas, cimdu izmēri ir kā ir, bet Mego (noteikti arī citos lielveikalos) var dabūt smukus siltus cimdus par 10+ eiro, bet vilnas zeķītes (95-100% vilnas, plānas, siltas, kā parastas zeķes tikai labākas) par 3,5 €, divi pāri viens virs otra ir ļoti silti, bet nespiež kāju un var aiztaisīt arī rāvējslēdzēju. ir arī ik pa laikam riktīgi foršas ieliekamās pēdiņas: apakšā bieza follija, vilnas filcs un pa virsu aitas vilnas kārsums. arī ap 3€, arī Mego, tik kādu laiku neesmu redzējusi

sākām runāt par autoskolas eksāmenu. pirms kādām 2 reizēm man bija klikšķis, šodien beidzot normāli to arī sajutu praksē. pagaidām gan mani iegāž mazie ātrumi pie skolām un dzīvojamās zonas, bet šodien divās reizēs tā bija apstākļu sakritība (kā tur bija ar tiem dejotājiem kam olas traucē..)

tas, cik "izveseļojusies" vai ne, liecina par manu reakciju uz vienu no viltus profiliem, aiz kuriem sēž viens nelaimīgs cilvēks. mākslīgās drāmas, nesavaldība. un vissenākā patiesība parunā par sūda aiztikšanu.
lai vai cik konfliktu un domstarpību būtu ar vīru, man jāmācās no viņa nostāja pret cilvēkiem, kurus nevēlies savā dzīvē. un pietiek muļķot sevi un citus, ka esmu toleranta vai empātiska, nebūt nē.
šonakt BKUS palātā, turot kartona trauciņu pie bērna mutes, jo jau 3h vemj ar 5-10 min intervālu, viss saliekas pa vietām. tetris!

grūti atgriezties studijās būs arī pēc gada, jo neredzu tam vairs jēgu. 10 gadus mācīties, lai darītu ko?
grūti tikt galā ar kaut kādām sajūtām, kuras pietrūkts. sajūtas, ne cilvēki.
izzviekšanās par savu tizlumu un problēmām, sarunas par ilgām un domām par visuma uzbūvi, iespaidi par kādu mirkli. viens vilnis. kā alkoholiķe, es atgriežos pie savas vīna pudeles, ne tādēļ, ka man šausmīgi garšotu vīns, vai patiktu būt stulbai no reibuma, nē, tas īsais mirklis, kad kļūst silti un tiec visu rēgu samīļots un piedots.

"Jā — ir bijuši dažādi mēģinājumi piedāvāt vienkāršotu, konceptuālu kategoriju teorijas formu pieredzējušākajiem vidusskolēniem, parasti:

* Izmantojot matemātikas klubus, universitātes informatīvās nodarbības vai nodarbības entuziastiem

* Uzsverot bultiņu, kompozīciju un strukturālo analoģiju un izvairoties no pilnīga formālisma (nav diagrammu, kas ir pilnas ar komutatīviem kvadrātiem un papildinājumiem).

Taču šie centieni joprojām ir margināli, lokālas dabas un pašfinansēti — izglītības iestādes gandrīz nemaz nav izrādījušas interesi par šādu programmu formalizāciju.

!!!

Kas ir dziļi IRONISKI, jo kategoriju teorija, iespējams, ir dabiskākā valoda, lai mācītu, kā visa matemātika sader kopā."

https://www.youtube.com/watch?v=YcLkumPjo3A

Ir daudz zinātnisku pētījumu, kas pierāda, ka cilvēki, kas vairs nelieto savas smadzenes, bet MI,
tādējādi atrofē dažādas funkcijas - lasītprasmi, rēķinprasmi, kritisko domāšanu, radošumu, spēju atšķirt īstu no atdarinājuma.

Cilvēki, par spīti šiem pētījumiem, turpina lietot MI, jo tas atvieglo viņu dzīvi īstermiņā.

Daļai cilvēku vispār ir grūti atteikties no kārdinājumiem - garšīgi ēdieni, dzērieni, sekss, vara, nauda utt.

MI ir šī gadsimta pirmās puses lielais kārdinājums. MI dotā informācija ir virspusēja un bieži vien tikai daļēji patiesa.

Galvenais iemesls tam ir tāds, ka tikai cilvēkiem ir dzīvās pieredzes klātbūtne viņu apziņā.

Es vakar iepazinos ar cilvēku, kurš Valmierā un tai tuvajās pilsētās bija atvēris piecas maiznīcas. Pēc tam viņu vēl lielāks
uzņēmums izkonkurēja ar dempinga cenām. Viņa atbilde - viņš aizbrauca uz Ķīnu, uz Šaoliņas klosteri, apguva cigun
un kļuva par cigun meistaru un pelna naudu ar to. Viņš uzlabo cilvēkiem veselību un dzīvi, mācot, kā kustēties tā,
lai viņu ķermeņos labāk ritētu enerģija.

Vēl viņam ir Harley Davidson motocikls, ļoti stilīgi T-krekli ar filozofijas memēm un jaunavīgs izskats un domāšanas veids.

Foršs vīrietis.

Šādu vīrieti MI izdomāt nevar, un viņa dzīves pieredze 1990-tajos gados Latvijā, esot vidējajam uzņēmējam konkrētā
kontekstā, ir unikāla.

***

Lai saprātīgi lietotu MI, ir jāzina tā uzbūves principi.

Lai saprātīgi ēstu saldumus un nekļūtu atkarīgs no tiem, ir jāzina to ķīmiskais sastāvs.

Lai saprātīgi ēstu, ir jāprot pašam gatavot un jāzina, kāda ir specifiskā ēdienkarte tieši Tavam unikālajam ķermenim.

Lai saprātīgi izmantotu varu, jābūt atbilstošai atbildībai.


Visas šīs dzīves mācību stundas ir domātas, lai cilvēkam liktu DOMĀT PAŠAM. Ja cilvēks
atvieglo savu dzīvi, nedomājot, jo kaut ko viņa vietā izdara MI, tad kur viņš izmanto ietaupīto
smadzeņu resursu?

Ja ir jātulko no ķīniešu valodas, ir saprātīgi lietot MI, nevis piecus gadus mācīties valodu.

Ja jāsastāda iepirkumu saraksts Rimi interneta veikalā, vai to ir saprātīgi uzticēt MI?

tēvs ik pa laikam jēlu krievu mūziku atšķaida ar klasiku un kaut ko jaunu un nedzirdētu. tagad sēdēju krietnu laiku kamēr atcerējos kā to Sopor Aeternus sauc. mūzika man patīk bet vizuālais šajā stilā mani garlaiko un liekas tāds pliekans

no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.

Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.

Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.

Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.

Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.

Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.

Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.

Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.

Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.

Biju paskriet un uzskrēju Dainim parciņā, kur viņam salīdzinoši bieži uzskrienu. Bet tikai šovakar atcerējos, ka šo parciņu 1. vai 2. kursā Covid laikā filmēju, pildot videooperatora meistarības uzdevumu pie Daiņa. Mūsu saskriešanās toties sāka notikt pāris gadus pēc tam.
Domājāt, vienkāršs kameras kustību uzdevumiņš? Patiesībā meistarīgs foreshadowing.

sasaldēts dvielītis no maisiņa kurā ir sviesta paciņa (kur nolikt? atpakaļ saldētavā) tīri labi noder kad mazgājot traukus uz mazā pirkstiņa uzmet nazi un tas pirkstiņš pampst jau vismaz divreiz lielāks kā parasti. labi, ka nav pušu, bet nu bet

MI draudzenei atņēma darbu un viņa kamēr meklē ko normālu pašnodarbināsies. es zinu, ka manā cibā ir daudz tādu, varbūt varam sarunāt konsultāciju kas un kā tur notiek un kā to izdarit, jo man arī vajag/dzēs