kūciņa

Jaunākais

kūciņa

View

Navigation

19. Marts 2017

Add to Memories Tell A Friend
Ja es būu sieviete, es tik ļoti būtu stāvoklī... Psihītis man izrakstīja ripas, jau ceturtās pēc tipa, jādzer katru vakaru. 28 tabletes, marķētas ar dienām, tieši tā pat kā orālā kontracepcija. Šī viena paciņa man jau iet otro mēnesi un vēl kādai nedēļai pietiktu. esmu nepacietīgs un ļoti taupīgs, es nespēju dzert 25€ zāles un tikai pēc vairākiem mēnešiem justies neslimākam. ehh. Un es pat nezinu vai zāles var izmainīt to, ko ar zālēm nevar izārstēt.

16. Marts 2017

Add to Memories Tell A Friend
Help! Pienāca paciņa no ķīnzemes, Dhl saka ka vajag atmuitot. Reālā summa ko samaksāju ir 210€, bet uz paciņas deklarētā vērtība ir 50.01$ Man prasa paypal izdruku, kur rādīts, cik es īsti samaksāju. Es teorētiski varētu iefotošopēt ka samaksāju 50$ , ne 210€. Ja mani pieķer, kads ir sods? Un cik ļoti viņi skatās uz atmuitošanas dokumentiem? neko nezinu, bet 50€ negribu un netaisos maksāt par kaut kādu zilu gaisu. Pietiek ka rīgas satiksme mani drāž.

14. Marts 2017

Add to Memories Tell A Friend
Gribu redzēt Haleja komētu.

1. Marts 2017

Add to Memories Tell A Friend
Sen neesmu rakstījis. Lietas lēnām virzās uz priekšu. Darbadienas nāk un iet, alga tiek izmaksāta, tikai tā izšķīst, pazūd, nav. vairs nav. Kā es dzīvoju tad, kad man nebija nauda??! vēlviens gads pagājis, un es atkal kaut ko gaidu. Gaidu kad beigsies ziema, kad būs spēks ko darīt. Ir grūti saņemties. Vēl joprojām. Bet vismaz es nedaudz smaidu, tā vismaz es secinu pēc darba novērtējumiem un to, ka mani procenti aug. Paldies Valdoxan ripām. Reizi pa reizei dodos pie psihoterapeita, bet neko daudz nespējam izdomāt, jo man ir grūti likt kopā vārdus. Teicu ka mums jātiekas retāk, jo nekas jau nemainas. NU, vismaz tik strauji. Psihoterapeits saka ka tā ir laba ideja, vākties ārā no vecāku mājām, bet kur... ? Gaidu nākotni. Braucu liftā uz kaut kurieni, es nezinu. Lielu brīvdienu daļu pavadu gultā. Praktiski visu. Mani pierunāja aizdoties uz tautas dejām, aizdošos, jo savāk mani neviens nevelk ārā no mājām.

Gaidu Prāgu. Viss ir nopirkts, biļetes, mājvieta. Gribu redzēt eiropu, gribu redzēt tālāk par Rīgu un savām mājām. Skan bēdīgas Tīrsena dziesmas. Pagaidām viss izskatās drūmi.

Mans avokado gandrīz nokalta. Nokrita 5 lapas, jo es nezinu cik bieži viņš ir jālaista. tagad ik pēc pāris dienām uzleju pus litru ūdens un augs ir laimīgs. ražo jaunas lapas. Un visas ir logā, jo maz gaismas.

Sēžu tukšā vannā un dzeru tēju.

2. Janvāris 2017

Add to Memories Tell A Friend
Pārdodu praktiski nelietotu cirkulāro zivsaci.

Samyang 8mm f3.5 , canon mount, gribētu 180e
Vai arī mainu pret nikon platā gala stikliem. Droši sūtiet piedāvājumus un varam arī apspriest cenu.
Objektīvs priekš crop sensora, canon mount.
Plats bez gala, bildējot gandrīz varēsi nobildēt cilvēkus, kas stāv tev aiz muguras.
mājaslapā ir galerija ar bildēm, kas bildētas ar šo stiklu. (saitei jāizņem atstarpes)
www.ej.uz/zivsacs8mm

7. Decembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Vakar sādēju vannā, dzeru tēju un grauzu šokolādes cepumus. Kaut ko ļoti aizdomājos un nonācu pie secinājuma, ka vajag uztaisīt ciltskoku. Sāku veidot, sarakstīju visus savus dažus radiniekus, sāku meklēt internetos un atradu savu koku, tikai bez mana zara. aptuveni 12 stundas no vietas pārlasīju informāciju, skenēju visas senās bildes. Rezultāts? Andrīvs (uzvārds) - Tiešs priekštecis (6 paaudzes). Diez gan wow, manuprāt. Precīzi gadi nav zināmi, bet dzimis kaut kur 18. gadsimta vidū. Un jā, visi mani uzvārda nēsātāji ir mani radinieki. Man ir rets uzvards un tajā kokā bija virs 250 cilvēkiem. Ar visiem dzīvajiem uzvārda nēsātājiem varu savilkt radniecību, ja vien viņi pārzin savus vecākus un vecvecākus. Myheritage izmet arī interesantas statistikas . Vidējais sagaidāmais dzīves ilgums vīriešiem manā dzimtā ir 61 gads. Sievietēm 64.

Starpcitu. Paņēmu akadēmisko gadu mentālā stāvokļa dēļ. Atradu darbu, būšu camboy, pavisam nopietni. Savācu savus matus, man tagad ir manbun. Gaidu mājās hronikas. Īsumā kaut kā tā.

3. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
es te drīz kaut ko ierakstīšu, man ir totāls slinkums. Bet būs!

23. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Vai kāds ir vedis seksa rotaļlietas lidmašinā, rokas bagāžā? pēc tiem noteikumiem neko nevar saprast, bet vai šādu,līdzīgu, pletni man konfiscētu? http://www.expressshop.lv/lv/intimpreces/medicinas-rotalas-un-bdsm-aksesuari/das-pletne-ar-violetu-rokturi--das-pletne-.htm .Ļoti svarīgs, eksistenciāls jautājums..

18. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Cik liela diez ir ciba? Vai ciba ir tik liela, cik pasaule maza?
Satiku vienu cibu, Satikšu vēl divas cibas. Sanāks viena liela cibošanās.
Psihiatra apmeklējums bija tā vērts. Diagnozi neiedeva, bet izrakstīja antidepresantus un ieteica psihoterapiju. Dzeru tabletītes, pagaidām vēl nekas nemainās, bet gan jau kaut kad..
Vecāki uzzināja par psihiatra apmeklējumu un tagad pret mani izturas, hmmm, labāk(?), pastāstīju arī par to, ka došos uz Eiropu, mammas jautājums, ko tur?.. Pie draudzenes?!!! .... Ā, jā... ok.
Mūsu starpā nerātnības norisinās nepārtraukti. Un bez tabu. Un viņa ir zinātniece, mana uzticamā narkomāne, Ekseļa valdniece ar lineālu un hronometru. Liek man darīt lietas un ik pēc laika ,liek pierakstīt rezultātus. Galā sanāk smuki prieka grafiki. Varētu pat ielikt.. Kā vīrieši nespēj beigt preicāties par krūtīm, tā sievietes par locekļiem. simts dikpiki, bet pēc katra nākamā seko nepārtraukta "OMG" sērija.
Piedzērāmies un taisījām videočata sesiju. Daudz vārdu, domu, sajūtu un sirsniņu emodžī..

14. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Vakardiena. Datorservisā konstatēja ka viens no diviem ssd diskiem ir beigts. Pilnīgi beigts. Otrs ir pie samaņas. Cik paprasīja par diagnostiku? Neko! Ļoti komunikalbi un ātri. Izrāva man no rokām diskus un teica ka iečekos. 3 min un viss galā. Neapmaksāta reklāma - http://www.dvcentrs.lv/ .
Vakarā aizmigu nenoģērbies un pie ieslēgtas gaismas. piecēlos pusčetros, izslēdzu gaismu un turpināju gulēt ar drēbēm. Ir tik ļoti nespēks, ka nokrist ir vieglāk.
No rīta paskatījos planšetē, pačekoju taro kārtis, nāve. Beigas. Kaut kā sākums. Divas stundas vēlāk man atraksta fb sakarā ar maniem koka pulksteņiem... Vajagot tikties, Rīt, jāpaņem paraugi.. Investors? Biznesa partneris? Vai man tiešām sāk veikties? Parīt psihologs, tēja ar cibu, zobārsts. Saspringts plāns. Psihiatram centīšos izlūgties kaut kādu papīru, kas man garantētu akadēmisko gadu. Īsti nav citu variantu.

12. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Biju uz tvaika ielu. Prasīju psihiatru. Kas man par problēmām? Eee, nuuu. Aaa nu vajag. Kā izdomāju ka vajag? Interneta dienasgrāmatā teica. Ok, pierakstīja mani uz piektdienas rītu. Nopirku piecas grāmatas. Hariju poteru (dāniski) , divas millenium daļas zviedriski un divas norvēģiski. Sēžu viesturdārzā un ēdu vīnogas.
+ mamma no rīta teica, lai atrodu citu meiteni, jo pēc pāris mēnešiem man apniks, vai kaut ko.. Ķipa ldr nestrādā. Pradīja, vai tad universitātē nav smuku meiteņu?.. Vai nu viņai viņa nepatīk vizuāli, vai nu kas. Viņa nezina to, ka pēc mēneša es braucu ciemos. Arī par psihiatru neviens neko nezina.
P. S. Mani šodien gandrīz divreiz notrieca. Velo infrastruktūra Rīgā ir drausmīga

9. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Un tad man teica. Saved kārtībā māju. Hahahahahahahahaha, varbūt sevi. Savu ķermeni? Bet sākumā domas, jāsāk ar domām. Bet nē, tās ir par lielu. Man vajag ko mazu. Personība.
Cenšos atrast neesošus pierakstus, bet atrodu aizvēsturiskus dzejoļus, drausmīgas esejas un matemātikas un fizikas uzdevumus. Bet neko no tā, ko man vajag.
Ceļotāju mugursomā ietilpst A3 rasēšanas bloks... Un ceļošanas soma ir tik ērta... Aizbraukt desmitos un četrdesmit astoņās. Un nekad vairs te neatgriezties.

6. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Depresija ir klāt. Tā mani ēd nost. Prieks ir pazudis. Ir, bet ļoti apspiests. Ļoti interesē, kas būs ziemā. Ziema ir tepat aiz stūra nepaies ne nedēļa, kā jau būs decembra vidus. Diena nakts, nakts diena. Kaut kur pa vidu es būšu Dānijā. Jā, es nopirku lidmašīnas biļetes. Es braukšu pie viņas, es viņu satikšu. Ir prieks, bet viņš slēpjas. Biļešu iegāde bija kā nopirkt pienu vai maizi. Klik, klik, gatavs. Varbūt man tiešām vajag pie psihiatra. Vecāki pateiks ka esmu slinks un meklēju problēmas. Bet nopietni. Man pazūd laiks un kalendārs šķiet tik random. Man ir slikta atmiņa un viņa paliek ar vien sliktāka. Ir grūti kaut ko izdarīt, viss man sagādā piepūli. Ne viss, bet 90% lietu. Viss, kur ir jādara daudz darbību. Un laiks pazūd. Lietas pazūd. Es varu stāvēt piecas minūtes istabas vidū un domāt, ko, kas kādēļ? Ko es vispār gribēju.
Emocijas. Apspiestas. Nav. Nespēju tās savilkt kopā ar ķermeni. Vienmēr esmu uz raudāšanas robežas bet nekad nav sanācis. Un uznāk emociju viļņi. Vienā brīdī es esmu visas pasaules miera iemiesojums, bet otrā es iztēlojos kā nogalinu katru garămejošo cilvēku. Tas pats izpaužas manā muzikālajā gaumē. Klasiskā mūzika un tad metāls vai kaut kas vēl trakāks.
Jāpierakstās pie psihiatra.

3. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Šis ieraksts nav par mani.

Tinder ir spēks, brutāli. Un. Dzīvē lietas sastājas ļoti interesanti. Pat pārāk. Pirms gada un vēl nedaudz, jā, kamēr vēl biju attiecībās, es biju tinderī. Svaipojos un runājos. Tikai runājos. Līdz drunk me izdomāja stulbu ideju, moš satiekamies? Jā! (es zināju ka viņa brauc prom, bet viņa nezināja par manām attiecībām). Bet es zināju ka nekad dzīvē viņu vairs nesatikšu. Tāds bija mans alibi. Norunātā diena, laiks, unnnnn??!? ..... Viņa neatnāca.. Aizgulējās, kaut kur bija jāskrien, aizmirsa, sajauca numurus, viss slikti. Apsolīja man uzcept siera kūku un atvest uz darbu. Sanāca gastronomiskais pusdeits, sēdējām un ēdām. Bez jebkāda nolūka. Viss ok, trolejbusā apskāvāmies, viņa izkāpa ārā un viss. Vairs viņu neesmu redzējis. Bet ar to viss nebeidzās. Mēs turpinājām rakstīties, vairākus mēnešus pēc tam, viņa stāstīja par saviem tinder randiņiem un ko tik vēl ne.. Kur viņa aizbrauca? DĀNIJA! Pēc tā visa kaut kā beidzām rakstīties, bet kontakts saglabājās samērā labs.
Vakar manai dāmai, [info]hronikas salūza mītnes durvju slēdzene, kas izklausās nepatīkami, ja atrodies svešā valstī un netiec pēc savām mantām. Un gultas. Un esi uz ielas. Un te nāk palīgā tinderis. Sakontaktēju, bija wow, izstāstīju sāpi, gan savu, gan viņas. Pateicu ka ir extreme shity situācija un viņa palīdzēja. Abas tinder būtnes sakontaktēju savā starpā, nezinu ko viņas runāja, kā tikās, cik ļoti veikli vai neveikli tas bija, bet naktsmītne tika atrasta. Un izskatās ka ne tikai uz vienu nakti vien. Ir arī mana sāpe, kad braukšu uz dāniju, es nevarēšu palikt tajās kojās, tā kā nāksies palikt turpat. Pie senās tinderienes.
Doma tāda, ka kontakti vienmēr noder. Arī nelegālā ceļā gūti. Un vispār.. Dzīve taisa baigos lokus, bet galu galā viss kaut kā nokārtojas. Kas zina, kā būtu beigusies situācija, ja nebūtu slepus svaipojis..

31. Augusts 2016

Add to Memories Tell A Friend
Viss ir forši. Nav, bet ir. Mans tēvs kārtējo reizi mani demotivē. "Tu esi stulbs, tu man grauj reputāciju." Es laikam beidzot sāku saprast, kādēļ dzīvē neko īsti nespēju izdarīt. Kādēļ esmu introverts, kādēļ atstāju lietas puspabeigtas. Viņš to manī ir radījis. neveiksminieka un "es to nevaru" sindromu. Mana centība un tas kā es daru lietas. Kādēļ es sākumskolā biju teicamnieks un gāju uz visām olimpiādēm pēc kārtas? Vai esmu stulbs? Kas notika? Vai man attīstījās personība, mans iekšējais rebels? Kādēļ viņš tā pret mani izturās? feikais supermens. Tēlo palīgu kad to nevajag un nepalīdz kad to tiešām vajag. Vai bērni izaug par tādiem, kādi ir viņu vecāki? Es negribu bērnus. Man viņus būtu žēl, bet nebūtu.
Vēlreiz par tēvu. atgriezīšos pagātnē, senā pagātnē. man varētu būt kādi 10 gadi? aptuveni. Bērnībā visiem zēniem vajag būdiņas kokos. Man arī. Un man apsolīja palīdzēt.... Ir bērnības sāpes kuras sāpēs visu dzīvi. Tās ir atmiņas, tie ir tie momenti kad ir jābūt klāt, kad jāpalīdz. Bet tieši tad. Momenti. ir tik daudz emociju, bet neprotu tās uzrakstīt. Varētu vienīgi paraudāt. Idejas pēc idejām. Vakar atrādīju ģimenei savu jaunāko dizaina objektu, ideju, kas ir ģeniāla, samērā unikāla un tomēr.. tu šo te taisies pa 15eiro tirgot?
No kurienes es esmu iemācījies ka mans darbs ir bezjēdzīgs, ka es nevaru prasīt samaksu par to. Esmu notrulināts tik tālu ka nesaprotu, kas skaitās labi un kas slikti. Man pat bija kompleksi par savu ķermeni, jo kā gan tas var būt normāls, ja es pats tāds neesmu. Bija laiks kad jutos kroplīgi. vārda tiešā nozīmē. visur staigāju ar kapuci un nodurtu galvu. Tikai tagad es lēnām sāku atgūties.
Un vispār. es pat nezinu ko darīt. Pat ja zinātu, es to nespētu.
*kaut kur pa vidu vajadzēja iestarpināt to ka citiem bērniem deva kabatasnaudu. es protams sapratu, ka nabadzīgākās ģimenēs tā nenotika, tur viss skaidrs, bet manā? Galīgi neteiktu ka naudas trūktu, bet izaudzis es esmu drausmīgs. Varētu pat domāt ka esmu žīds, man vajag lētāk taupīgāk, ekonomiskāk, nekādus liekus tēriņus. Es nevaru aiziet uz bāru un iedzert kā normāls cilvēks. Pirmkārt, man nav ar ko, otrkārt es nespētu to izbaudīt jo man būtu pārmetumi sev. Mani ļoti bieži pārņem kauna izjūta, ja ar citiem cilvēkiem ir jārunā par naudu. Es izklausos pēc nabaga un "centu pisēja", vismaz es pats sevi tā saklausu.*
*grib paraudāt, bet nespēj. No plauktiņa izvelk litrīgo skotu līderi, (jo tam bija atlaide un tas bija visizdevīgākais), jādzer...

Citās frontēs neiet labāk. Viņa aizbrauca. Jau pirms vairākām dienām ,gandrīz nedēļas. Es vēl nespēju to aptvert. Tas ir kā noraut tikko pielīmētu plāksteri. Bet ir tik ļoti slow motion ka nervu impulss vēl nav sasniedzis smadzenes. Un dienas iet. Skatos biļetes. Uz vīkendu nebraukšu, braukšu uz nedēļu. Vai uz divām....
Varētu tur palikt. nebraukt atpakaļ. Ja godīgi, kur es vispār esmu gaidīts?

Rīt ir pirmais septembris. Bet man ir darbadiena. Tēvs apsolīja man palīdzēt nokārtot praksi. ar palīdzēšanu ir domāta paraksta un zīmoga uzlikšana. Un viss.

TV rāda Teksasas reindžeri,
rāda karu un jūru, un tantes
žēl, ka TV tēti nerāda,
un vēl to, kā salabot mantas,
salabot smaidu un salabot asaras,
salikt dzīvi un nāvi pa vietām,
piesargāt rokas, ja pieķeras asaris,
runāt kā vīram par sieviešu lietām.

23. Augusts 2016

Add to Memories Tell A Friend
Plaģiātisms vai nejauša sakritība? Vai arī tikai es spēju saklausīt manāmu līdzību starp kaspara dimitera "baigi gribas" un brown bird "danger and dread". Vismaz like, piedziedājums?

Add to Memories Tell A Friend
Saplēst pulksteņus un paslēpt kalendārus. Laiks ir tagad..

22. Augusts 2016

Nesmukumi.

Add to Memories Tell A Friend
Un viss jau ir skaisti. Nobildēts pulkstenis ir skaists. Un tu pat nezini vai viņš strādā. Bet tas jau nevienam neinteresē. Šodien gandrīz nositos jo man bija taisnība. Jo pretējā virzienā braucošajam vajag skriet. Paspēt. Apdzīt. Bet es tikai gribu uz mājām. Bet viņam jāskrien. Ar savu joslu nepietiek, jāņem mana, ja būtu vēl, tad arī tās. Bet jāpaspēj. Metāla būris. Bet ne man. Pēc sadursmes es paceltos spārnos kā putns. Stūre pa labi. Bremzes, sirdspuksti. Pabrauca garām. Paspēja. Šoreiz. Un es nedrīkstēju mirt. Ne šodien. Pagaidi, man vēl ir dažas lietas padomā.
Vai kāds redz, cik salauzti mēs esam patiesībā? Neviens nedomā ka spagetti viņu šķīvjos tika salauzti un ielikti katlā. Nedomā, jo tas ir normāli, tik pierasti. Salauzti cilvēki ir pierasti.
Izmisums, es izkritīšu no universitātes, man nav laika parādiem, jo jāstrādā, man maksā maz, un jā, man ir kauns. Palīgs un vispār boss krastā. Esmu sūda bukletu dalītājs. Esmu nekas. Man šodien pateica ka sniegtais serviss ir slikts. Par to, ka es savu darbu daru slikti. Bet tas nebija manis dēļ. Bet es cietu. Mani zobrati. Bet man jāsmaida, viss ir labi. Un es pasmaidu. Nav slikti. Un protams ka nav slikti. Es varu paēst, man ir jums virs galvas, mana dzīvība nav apdraudēta...... Parasti. Neesmu kara zonā. Ir tik labi, vaine? Pasmaidīsim par to. Vienmēr var būt sliktāk. Un būs, es jums apsolu. Tas notiek kopš dzimšanas. Ar katru dienu, stundu un minūti.
Līst lietus. Es nevaru aizmigt. Dzīve ir nakts. Sākumā jautra, bet beigās mēs cenšamies izvilkt. Parasti virtuvē ar vienu vai diviem cilvēkiem. Jo dzīves beigās jau nekā vairs nav. Ir pāris cilvēki un virtuve.
Nāk rīts. Un ir miers. Ar sauli uznesīs tavu zārku debesīs.
Piedod ciba, man nenāk miegs. Bet rīts nāk. Rīts vienmēr nāk.

21. Augusts 2016

Add to Memories Tell A Friend
Esam līdzīgi cilvēki.
84-68-88
84-72-84
Un vispār iet labi. Ja neskaita iesnas.

19. Augusts 2016

Add to Memories Tell A Friend
Sveika ciba. Man ir daudz ko rakstīt, pat nezinu ar ko sākt. Ar tinderi? Ar to, ka samatchoju ar citu cibiņu, kura lasa manu cibu? Ar to, ka samatchoju ar vienu viņas draudzeni ar kuru man bija vairāki deiti. Ar to ka viņa viņai nodeva mani un visas manas domas. Bet nekas. Es jau esmu kūciņa. Lai nu kā, sievietes ļoti labi prot izlikties, ka viņas neko nezina. Ja viņas piedzirda, tad gan viņas sāk runāt...

Pēdējā nedēļā esmu uzzinājis daudz. Tik daudz ka grūti visam sekot līdzi.
Sākšu ar gumijām un pašapziņu. Tā kā gumijas man bija no no kontracepcija, jo vienmēr bija problēmas, tad nepagāja ne 10 gadi, ka es uzzināju ka ir jāpērk cits izmērs. Reiz internetā klejoja bilde ar piepūstu gumiju un saukli, ja čalis saka ka viņš ir par mazu gumijām, tad bēdz. BULLŠITS. maza gumija nospiež vēnas, pazūd asinsrite un viss slikti. Learned that hard way, lol.
Parunāsim par vegānēm, par to, ar ko viņas atšķiras no gaļēdājām. Ja jūs zinātu, kā viņas garšo tur lejā!! Tik ļoti 100x labāk, like, es tur varētu dzīvot.

Citās ziņās, tiku pie labākā orālā seksa ever. She went balls deep, paradīze. Rokdarbi arī bija āsom, ar notašķītu visu un pērļu kaklarotu.
Un man tagad ir snapchat. Sapratu, kādēļ cilvēki to lieto.
Darbs sux, netieku pie brīvdienām.
Un visa dzīve vispār ir traģikomēdija.
Daudz pārdomu, daudz ko nemaz neuzrakstīju. Par daudz visa un arī par maz.
Powered by Sviesta Ciba